Rakstā aprakstīts LIFE OrgBalt projekta izstrādātais Funkcionālais zemes apsaimniekošanas modelis (PPS modelis), kas ir mikroekonomisks instruments – izstrādāts, lai novērtētu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu sociālekonomisko ietekmi reģionos ar auglīgu organisko augsni, piemēram, Baltijas valstis un Somija.
Modelis novērtē dažādas zemes apsaimniekošanas prakses, sniedzot detalizētu finanšu, ekonomisko un sociālekonomisko analīzi, lai palīdzētu zemes īpašniekiem, politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām pieņemt apzinātus lēmumus, kas līdzsvaro vides ieguvumus un finansiālo atdevi.
Modelis ir lietotājam draudzīgs un izstrādāts tā, lai tas būtu pieejams plašam lietotāju lokam. PPS modelis sniedz ieskatu dažādu zemes izmantošanas scenāriju, piemēram, apmežošanas un agromežsaimniecības, finansiālajā dzīvotspējā un plašākos sociālekonomiskajos ieguvumos. Tajā tiek novērtēti tādi rādītāji kā investīciju izmaksas, rentabilitāte un dažādu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu neto pašreizējā vērtība. Turklāt tas kvantitatīvi nosaka ekosistēmu pakalpojumu vērtību, sniedzot holistiskāku priekšstatu par zemes apsaimniekošanas ietekmi.
Lai gan modelis ir pielāgots Baltijas valstīm un Somijai, tas ir instruments ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas un klimata politikas plānošanas atbalstam arī citos reģionos, kas saskaras ar līdzīgām problēmām.
Tomēr tas būtu jāuzskata par papildu instrumentu, kas sniedz indikatīvus norādījumus par organiskās augsnes apsaimniekošanas izvēles izmaksām un ieguvumiem saskaņā ar algoritmos izmantotajiem pieņēmumiem un ievaddatiem. Tas ir atvērts turpmākai darbības uzlabošanai pēc projekta, un tas nav paredzēts kā vienīgais izmantotais lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks (tas ir jāskata piesardzīgi, ņemot vērā norādījumus lēmumu pieņemšanai).
Funkcionālais zemes apsaimniekošanas modelis pieejams ŠEIT>>>