Rakstā aplūkoti klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu sociāli ekonomiskie ieguvumi, salīdzinot tradicionālās un nākotnes zemes apsaimniekošanas prakses. Tiek norādīts, ka tradicionālā lauksaimniecības un mežsaimniecības prakse nereti nav bijusi ilgtspējīga to negatīvās ietekmes uz vidi dēļ, tostarp augsnes degradācijas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un siltumnīcefekta gāzu emisiju palielināšanās dēļ. Šī ietekme savukārt rada ilgtermiņa ekonomiskos riskus, samazinot lauksaimniecības produktivitāti un palielinot izmaksas, kas saistītas ar augsnes atjaunošanu un augsnes ielabošanu.
Rakstā tiek sniegta informācija par uz nākotni vērstu zemes apsaimniekošanas praksi, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību un noturību pret klimata pārmaiņām, piemēram, agromežsaimniecība, kokaugu ieaudzēšana un kontrolēta drenāža. Šīs prakses ne tikai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī uzlabo augsnes veselību, palielina bioloģisko daudzveidību un uzlabo lauksaimniecības noturību pret klimata pārmaiņām. Lai gan šādas prakses ieviešana prasa lielākus sākotnējos ieguldījumus, tā sniedz ievērojamus ilgtermiņa ekonomiskos ieguvumus, tostarp uzlabo produktivitāti un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanu. Rakstā uzsvērts, cik svarīgi ir pāriet uz šīm praksēm, lai nodrošinātu ilgtermiņa sociāli ekonomisko ilgtspēju un noturību.