Klimata pārmaiņas izraisa cilvēka darbība ietekmējot gan mūsu, gan arī nākamo paaudžu dzīvi. Tas, vai nākotnē mūsu Zeme būs apdzīvojama, ir tikai un vienīgi mūsu pašu ziņā. Šajā rakstā mēs skaidrosim klimata pārmaiņas saistībā ar LIFE OrgBalt projekta aktivitātēm un sniegsim ieskatu par klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām, atbildot uz jautājumiem: kas ir klimata pārmaiņas, kādi ir to galvenie ierosinātāji, kas ir galvenie saistītie izaicinājumi un ko mēs varam darīt, lai tos mazinātu?
Kas izraisa klimata pārmaiņas?
Zemes atmosfēra satur noteiktas gāzes, piemēram, oglekļa dioksīdu (CO 2 ), metānu (CH 4 ), ozonu (O 3 ), slāpekļa oksīdu (N 2 O), lorfluorogļūdeņražus (CFC-11, CFC-12), kas, līdzīgi kā siltumnīcas pārklājums, ļauj saules starojumam plūst cauri. Pēc tam saules starojums uz zemes virsmas pārveidojas par siltuma enerģiju un atstarojas atpakaļ atmosfērā, kur vairs nespēj izkļūt cauri SEG “vairogam”. Cilvēka darbība palielina SEG koncentrāciju atmosfērā. Starp galvenajiem faktoriem, kas izraisa strauju SEG emisiju pieaugumu atmosfērā, ir antropogēnās SEG emisijas, kas rodas no fosilo oglekļa resursu, piemēram, naftas, gāzes, ogļu un arī organisko augšņu izmantošanas.
Kādas ir sekas cilvēka darbības izraisītajām klimata pārmaiņām, kuras mēs šobrīd piedzīvojam?
Viena no galvenajām klimata pārmaiņu sekām ir to daudzveidīgā ietekme uz ūdenssaimniecību, kas savukārt izteikti ietekmē mūsu veselību un ekonomiku, kā arī visas no saldūdens atkarīgās ekosistēmas. Globālā sasilšana apdraud saldūdens pieejamību un kvalitāti, veicinot ūdens sasāļošanos, toksisko aļģu un baktēriju augšanu. Sausuma periodi ietekmē lauksaimniecību un mežsaimniecību, traucējot gan koku un kultūraugu augšanai, veicinot kaitēkļu savairošanos, mežu ugunsgrēku izcelšanos, gan arī ūdens pieejamības un biotopu daudzveidības samazināšanos. Atmosfēras temperatūras paaugstināšanās, sausums un nokrišņu trūkums paātrina augsnes degradāciju un ražīgas un auglīgas augsnes zudumu, kā arī palielina pārtuksnešošanās riskus. Augsnes degradācija, savukārt, veicina ne tikai klimata pārmaiņas, jo palielinās SEG emisijas, bet arī zemes virsmu atdzesējoša apauguma izplatības mazināšanos, kas, savukārt, veicina pārtuksnešošanos un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Cita klimata pārmaiņu būtiska ietekme ir plūdu un spēcīgu lietusgāžu biežumu palielināšanās, pieaugot nokrišņu daudzumam. Pēdējo trīs desmitgažu laikā upju plūdi ir kļuvuši par ierastu dabas katastrofu Eiropā, kas kopā ar vētrām ir skārušas miljoniem cilvēku.
Vai mēs rīkojamies, lai novērstu klimata pārmaiņas?
Līdz ar Parīzes klimata nolīgumu visas pasaules valstis pirmo reizi parakstīja saistošu vienošanos cīņai pret klimata pārmaiņām un par pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām. Parīzes klimata nolīgumu 2015. gada 12. decembrī pieņēma 196 valstis un tas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Ar šo nolīgumu visas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstis apņemas ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos (globālo sasilšanu), lai to ievērojami samazinātu līdz 2°C (vēlams – 1,5°C) virs pirmsindustriālā līmeņa. (1) .
Eiropa šajā ziņā spēlē lielu lomu, cenšoties kļūt par pirmo klimata ziņā neitrālo kontinentu pasaulē ar Eiropas Zaļā kursa pasākumu ceļveža palīdzību, kas tika apstiprināts 2019. gada 11. decembrī ar mērķi padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgāku.
Kā panākt oglekļa emisijas līdzsvarā ar tā piesaisti?
Lai panāktu klimata neitralitāti, sabiedrībai jāpārorientējas no industriāli konkurējoša tautsaimniecības modeļa, kurā pārmērīgi tiek izmantoti fosilie un citi dabas resursi, uz oglekļa neitrālu un uz līdzdalību vērstu tautsaimniecības modeli, kas veicina dabisku, slēgtu oglekļa apmaiņas ciklu dabā atjaunošanos, lai ilgtermiņā atjaunotu oglekļa līdzsvaru.
(1) https://unfccc.int/process-and-meetings/the-paris-agreement/the-paris-agreement