Ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš LIFE OrgBalt projekta aktīvas īstenošanas uzsākšanas un galvenie 2021. gada plānotie rezultatīvie rādītāji ir sasniegti. Latvijā un Somijā ir izveidotas plānotās 17 demonstrācijas vietas, kā arī papildu mērījumu veikšanas vietas Baltijas valstīs – kopā 53 mērījumu veikšanas vietas. Visās mērījumu veikšanas vietās notiek regulāri siltumnīcefekta gāzu (SEG) plūsmu mērījumi un vides datu ievākšana. Šis uzdevums ir sarežģīts un laikietilpīgs, to veic izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. Ir apkopoti mērījumu dati par vienu gadu un šobrīd projektā var uzsākt datu pilnvērtīgu analīzi.
Projekta fokusā ir SEG samazināšanas un oglekļa piesaistes palielināšanas potenciāla izpēte un auglīgu organisko augšņu apsaimniekošanas pieeju demonstrēšana. Būtiska projekta rezultātu daļa ir tādu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu izstrāde un īstenošana, kas veicina zinātniskos pētījumos balstītu pieeju zemes apsaimniekošanas un klimata politikas plānošanas dokumentu izstrādē.
Viens no LIFE OrgBalt projekta galvenajiem mērķiem ir nodrošināt rīkus un rekomendācijas klimata pārmaiņu mazināšanas (KPM) politikas izstrādei, ieviešanai un efektivitātes pārbaudei, kas ietver arī digitālo rīku izstrādi. 2021. gads bijis produktīvs – izstrādāta vairāku projektā plānoto digitālo rīku koncepcija un struktūra un veikta ietvara programmēšana. Projekta komanda ir nodrošinājusi digitālo rīku izstrādei nepieciešamos datus, kā arī sadarbībā ar potenciālajiem lietotājiem testētas sākotnējās rīku izstrādes versijas un uzsākts darbs pie izstrādāto digitālo rīku lietotāju apmācībām. Atsevišķi digitālie rīki jau ir pieejami lietošanai.
2021. gada vasarā izveidotas gruntsūdens dziļuma kartes visai Baltijas valstu teritorijai. Šis digitālais rīks ļauj modelēt ūdens uzkrāšanās vietas, uzrādot ūdens līmeņa dziļumu metros. Savukārt 2021. gada nogalē izveidots vēl viens digitālais rīks – Baltijas valstu teritorijas mitro apgabalu kartes, kas drīzumā būs pieejamas plašākai sabiedrībai. Mitro apgabalu kartes ir ģenerētas 5 m horizontālā izšķirtspējā un parāda ūdens objektu virsmu, platības un iespējamās virszemes ūdeņu uzkrāšanās zonas. Abu minēto karšu komplekts ir praktisks instruments ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas pasākumu plānošanai gan mežsaimniecības, gan lauksaimniecības sektorā.
Publiskā un privātā sektora sadarbības modelis (PPS modelis) ir viens no 2021. gadā izstrādātajiem digitālajiem rīkiem. PPS modelis izveidots, lai vērtētu KPM pasākumu ieguvumus un izmaksas, finansēšanas iespējas, institucionālo kārtību un priekšnosacījumus KPM pasākumu īstenošanas veicināšanai. Šis ir atbalsta instruments, lai novērtētu ekonomisko ieguvumu KPM pasākumu zemes apsaimniekošanā vairākos līmeņos gan valsts, gan individuālo saimniecību līmenī. Šī brīža izstrādes posmā modelī ir iekļauti trīs KPM pasākumu scenāriji un turpinās darbs pie pārējo scenāriju izstrādes, ietverot datus vairākos līmeņos precīzākai nākotnes prognožu aplēsei.
2021. gadā strādāts arī pie simulācijas modeļa (SM) izveides reģionālā līmeņa SEG emisiju un sociāli ekonomisko rezultātu prognozēšanai. SM ir politikas plānošanas atbalsta instruments izmantošanai vietējā vai reģionālā līmenī, lai prognozētu SEG emisijas un izvēlēto pārvaldības pieeju un priekšnosacījumu sociāli ekonomiskās sekas. SM apkopo KMP pasākumu datus, SEG emisiju faktorus un sociāli ekonomiskos aprēķinus. Turpinās darbs pie nepieciešamo ģeotelpiskās informācijas slāņu izstrādes un atjaunināšanas ar augsnes, ūdens un zemes izmantošanas indikatoru datiem visās projekta mērķa valstīs.
Viens no cita digitālajiem rīkiem, kas tiek izstrādāts cita finansējuma aietvaros, bet tiek veiksmīgi testēts izmantošanai Baltijas valstīs un projektā, ir Somijas Dabas resursu institūta (LUKE) radītais organisko augšņu simulācijas rīks SUSI. Simulācijas rīks izmanto hidroloģisko modeli, kas prasa laikapstākļu un mežaudžu datu ievadi, lai novērtētu ūdens līmeni un izveidotu SEG emisiju prognozes organiskajās augsnēs. Modeļa pievienotā vērtība ir šo aprēķinu veikšana vietām, kurām nav pieejami faktiskie siltumnīcefekta gāzu mērījumi. Modelēšanai ir nepieciešami tikai laikapstākļu un mežaudžu dati, kas ir salīdzinoši viegli pieejami.
Ir veikta jaunāko ES politikas stratēģisko dokumentu analīze, lai apkopotu galvenos politikas uzstādījumus un mērķus saistībā ar organiskajām augsnēm, lai nodrošinātu, ka šī projekta sagaidāmie rezultāti atbilst ES nākotnes politikas iniciatīvām.
2021. gadā projekts tika plaši pārstāvēts dažādos pasākumos. Viens no projekta komandas lielākajiem gandarījumiem bija ANO Klimata pārmaiņu konferences COP26 ietvaros organizētais pasākums Mitrāju paviljonā. LIFE OrgBalt pārstāvji piedalījās arī tehnoloģiju un inovāciju festivālā Latvijā, CAR-ES mežu tīkla seminārā Islandē, Starptautiskajā mirtāju kongresā Tallinā, Eiropas Augsnes partnerības partneru asamblejā un citos pasākumos Eiropā.
LIFE OrgBalt partneri aktīvi darbojas informējot gan plašāku sabiedrību, gan nozares ekspertus par projekta nozīmīgumu. Piemēram, 2021. gadā projekta komanda sagatavoja rakstus, kuros skaidroti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi, zemes izmantošanas un klimata pārmaiņu savstarpējās sakarības un citi jautājumi. Nozares eksperti tika uzrunāti ar detalizētākiem rakstiem par organisko augšņu simulācijas rīku SUSI un gruntsūdens dziļuma kartēm. Turklāt ir izveidots arī video par projekta mērķiem un partneriem.
Vairāk informācijas:
Projekts “Klimata pārmaiņu samazināšanas iespēju demonstrēšana auglīgās organiskajās augsnēs Baltijas valstīs un Somijā” (LIFE OrgBalt, LIFE18 CCM/LV/001158) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas Republikas Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. www.orgbalt.eu [1]
Informācija atspoguļo tikai LIFE OrgBalt projekta saņēmēju viedokli, un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) nav atbildīga par jebkādu šeit ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.