Rakstā aplūkotas ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses un tās atbalstošas politikas, īpaši Eiropas Savienības (ES) kontekstā. Tajā uzsvērta intensīvās lauksaimniecības ietekme uz vidi un ieteikts pāriet uz ilgtspējīgākiem risinājumiem, piemēram, kultūraugu dažādošanu, sējumu maiņu un pesticīdu un mēslojuma izmantošanas optimizēšanu.
Tā sauktā ES ZIZIMM regula, Ūdens pamatdirektīva un Nitrātu direktīva ir izceltas kā galvenie politikas dokumenti, kas nosaka vides un klimata mērķus oglekļa piesaistīšanai, ūdens kvalitātei un barības vielu pārvaldībai. Rakstā aplūkotas arī konkrētas nacionālās politikas Dānijā, Vācijā un Francijā, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību, izmantojot ekonomiskos stimulus (nodokļus un subsīdijas).
Papildus tam rakstā izcelts LIFE OrgBalt projekts, kas koncentrējas uz klimata pārmaiņu mazināšanas praksēm ar barības vielām bagātās organiskajās augsnēs Baltijas valstīs un Somijā. Viens no šī projekta mērķiem ir iedvesmot politikas veidotājus, demonstrējot praktiskus risinājumus, piemēram, aramzemes pārveidi par zālājiem un koku stādīšanu, lai veicinātu oglekļa piesaisti un bioloģisko daudzveidību. Projektā ir izstrādāts Simulācijas rīks, kas palīdz lēmumu pieņēmējiem līdzsvarot vides ieguvumus ar lauksaimnieku ekonomiskajām interesēm. Rakstā ir uzsvērta šādu zināšanu nozīme ilgtspējīgas lauksaimniecības politikas un prakses veidošanā Eiropā.