{"id":2817,"date":"2020-06-09T20:08:44","date_gmt":"2020-06-09T17:08:44","guid":{"rendered":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=2817"},"modified":"2020-06-30T00:03:31","modified_gmt":"2020-06-29T21:03:31","slug":"projekta-merki","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=2817&lang=lv","title":{"rendered":"Projekta m\u0113r\u0137i"},"content":{"rendered":"\n<p>Projekta galvenais m\u0113r\u0137is: inovat\u012bvu klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumu demonstr\u0113\u0161ana, apsaimniekojot augl\u012bgas organisk\u0101s augsnes lauksaimniec\u012bbas un me\u017ea zem\u0113s m\u0113renaj\u0101 klimata josl\u0101, ar m\u0113r\u0137i samazin\u0101t zemes sektora (lauksaimniec\u012bba un me\u017esaimniec\u012bba) siltumn\u012bcefekta g\u0101zu (turpm\u0101k \u2013 SEG) emisijas un sniegt ieguld\u012bjumu ES kop\u012bgo un nacion\u0101lo klimata m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161an\u0101 saska\u0146\u0101 ar ANO Visp\u0101r\u0113jo konvenciju par klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m (turpm\u0101k \u2013 Par\u012bzes nol\u012bgumu) un Regulu ES 2018\/841 par zemes izmanto\u0161an\u0101, zemes izmanto\u0161anas mai\u0146\u0101 un me\u017esaimniec\u012bb\u0101 radu\u0161os siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisiju un piesaistes iek\u013cau\u0161anu klimata un ener\u0123\u0113tikas politikas satvar\u0101 laikposmam l\u012bdz 2030. gadam, k\u0101 ar\u012b nacion\u0101lajiem klimata politikas m\u0113r\u0137iem p\u0113c-2020. gada period\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Projekta m\u0113r\u0137i:<\/p>\n\n\n\n<ol class=\"wp-block-list\"><li>Uzlabot SEG emisiju un oglek\u013ca dioks\u012bda piesaistes apr\u0113\u0137inos izmantotos darb\u012bbu datus un metodes (SEG emisiju faktorus) augl\u012bgu organisko aug\u0161\u0146u apsaimnieko\u0161anas rad\u012bto SEG emisiju un oglek\u013ca dioks\u012bda piesaistes nov\u0113rt\u0113\u0161anai un prognoz\u0113\u0161anai, lai atbalst\u012btu turpm\u0101ku ZIZIMM sektora politikas dokumentu izstr\u0101di Projekta partnervalst\u012bs.<\/li><li>Ier\u012bkot demonstr\u0101ciju teritorijas, identific\u0113jot un praktiski demonstr\u0113jot inovat\u012bvus klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumus augl\u012bgu organisko aug\u0161\u0146u apsaimnieko\u0161anai lauksaimniec\u012bbas un me\u017ea zem\u0113s.<\/li><li>Izstr\u0101d\u0101t inovat\u012bvus r\u012bkus (simul\u0101ciju modelis klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumu soci\u0101li ekonomisk\u0101s un klimata ietekmes model\u0113\u0161anai) un priek\u0161likumus identific\u0113to pas\u0101kumu ietver\u0161anai lauksaimniec\u012bbas, me\u017esaimniec\u012bbas un klimata politikas pl\u0101no\u0161anas dokumentos.<\/li><\/ol>\n\n\n\n<p>Organisko aug\u0161\u0146u (k\u016bdras un k\u016bdrain\u0101s augsnes) plat\u012bbas Eiropas Savien\u012bbas teritorij\u0101 aiz\u0146em 34,5 milj. ha, kas ir 7% no ES kop\u0113j\u0101s plat\u012bbas. LIFE OrgBalt projekts ir v\u0113rsts uz izplat\u012bt\u0101ko organisko aug\u0161\u0146u grupu \u2013 bar\u012bbas viel\u0101m bag\u0101tas, nosusin\u0101tas augsnes m\u0113renaj\u0101 klimata josl\u0101, kuru plat\u012bba ir aptuveni 21 milj. ha jeb 61% no organiskaj\u0101m augsn\u0113m ES valst\u012bs. <\/p>\n\n\n\n<p>Apsaimniekotas augl\u012bgas organisk\u0101s augsnes ir viens no liel\u0101kajiem zemes izmanto\u0161anas, zemes izmanto\u0161anas mai\u0146as un me\u017esaimniec\u012bbas (turpm\u0101k \u2013 ZIZIMM) sektora SEG emisiju avotiem m\u0113ren\u0101s klimata joslas re\u0123ionos Eirop\u0101. ZIZIMM sektora SEG emisiju un oglek\u013ca dioks\u012bda piesaistes apr\u0113\u0137inu precizit\u0101te un zemes apsaimnieko\u0161anas scen\u0101riju izv\u0113le \u012bpa\u0161u noz\u012bmi ieg\u016bst ES klimatneitralit\u0101tes redz\u0113juma kontekst\u0101, kas pausts Eiropas Komisijas strat\u0113\u0123iskaj\u0101 komunik\u0101cij\u0101 \u201cT\u012bra plan\u0113ta visiem\u201d un cita starp\u0101 uzsver bioekonomikas att\u012bst\u012bbu un oglek\u013ca dioks\u012bda piesaistes palielin\u0101\u0161anu k\u0101 vienu no oglek\u013ca mazietilp\u012bgas att\u012bst\u012bbas pamatprincipiem. Ir sagaid\u0101ms, ka piem\u0113rota zemes izmanto\u0161anas veida un apsaimnieko\u0161anas mode\u013ca izv\u0113le k\u013c\u016bs par arvien noz\u012bm\u012bg\u0101ku klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumu daudz\u0101s ES valst\u012bs.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0145emot v\u0113r\u0101 sektora noz\u012bmi un unikalit\u0101ti, nodro\u0161inot oglek\u013ca dioks\u012bda piesaisti, p\u0113c iesp\u0113jas prec\u012bzi ZIZIMM sektora SEG emisiju apr\u0113\u0137ini b\u016btiski ietekm\u0113s ne tikai Latvijas, bet visas ES klimata saist\u012bbu izpildi. Viens no liel\u0101kajiem sektora izaicin\u0101jumiem joproj\u0101m ir datu ieguve, apr\u0113\u0137inu precizit\u0101tes uzlabo\u0161ana un SEG emisiju progno\u017eu un klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumu ietekmes model\u0113\u0161ana pie da\u017e\u0101diem zemes izmanto\u0161anas un klimata p\u0101rmai\u0146u scen\u0101rijiem.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Projekta galvenais m\u0113r\u0137is: inovat\u012bvu klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumu demonstr\u0113\u0161ana, apsaimniekojot augl\u012bgas organisk\u0101s augsnes lauksaimniec\u012bbas un me\u017ea zem\u0113s m\u0113renaj\u0101 klimata josl\u0101, ar m\u0113r\u0137i samazin\u0101t zemes sektora (lauksaimniec\u012bba un me\u017esaimniec\u012bba) siltumn\u012bcefekta g\u0101zu [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":2995,"parent":2812,"menu_order":1,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"footnotes":""},"class_list":["post-2817","page","type-page","status-publish","has-post-thumbnail","hentry"],"post_mailing_queue_ids":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/2817","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=2817"}],"version-history":[{"count":4,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/2817\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3009,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/2817\/revisions\/3009"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/2812"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/2995"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=2817"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}