{"id":3836,"date":"2021-07-15T12:05:24","date_gmt":"2021-07-15T09:05:24","guid":{"rendered":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=3836"},"modified":"2021-07-15T12:28:08","modified_gmt":"2021-07-15T09:28:08","slug":"raksta-kopsavilkums-klimata-parmainas-kapec-mums-par-tam-butu-jasatraucas","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=3836&lang=lv","title":{"rendered":"RAKSTA KOPSAVILKUMS. Klimata p\u0101rmai\u0146as: k\u0101p\u0113c mums par t\u0101m b\u016btu j\u0101satraucas?"},"content":{"rendered":"\n<p>Klimata p\u0101rmai\u0146as izraisa cilv\u0113ka darb\u012bba ietekm\u0113jot gan m\u016bsu, gan ar\u012b n\u0101kamo paaud\u017eu dz\u012bvi. Tas, vai n\u0101kotn\u0113 m\u016bsu Zeme b\u016bs apdz\u012bvojama, ir tikai un vien\u012bgi m\u016bsu pa\u0161u zi\u0146\u0101. \u0160aj\u0101 rakst\u0101 m\u0113s skaidrosim klimata p\u0101rmai\u0146as saist\u012bb\u0101 ar LIFE OrgBalt projekta aktivit\u0101t\u0113m un sniegsim ieskatu par klimata p\u0101rmai\u0146u c\u0113lo\u0146iem un sek\u0101m, atbildot uz jaut\u0101jumiem: kas ir klimata p\u0101rmai\u0146as, k\u0101di ir to galvenie ierosin\u0101t\u0101ji, kas ir galvenie saist\u012btie izaicin\u0101jumi un ko m\u0113s varam dar\u012bt, lai tos mazin\u0101tu?<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Kas izraisa klimata p\u0101rmai\u0146as?<\/strong><br> Zemes atmosf\u0113ra satur noteiktas g\u0101zes, piem\u0113ram, oglek\u013ca dioks\u012bdu (CO 2 ), met\u0101nu (CH 4 ),  ozonu (O 3 ), sl\u0101pek\u013ca oks\u012bdu (N 2 O), lorfluorog\u013c\u016bde\u0146ra\u017eus (CFC-11, CFC-12), kas, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 siltumn\u012bcas p\u0101rkl\u0101jums, \u013cauj saules starojumam pl\u016bst cauri. P\u0113c tam saules starojums uz zemes virsmas p\u0101rveidojas par siltuma ener\u0123iju un atstarojas atpaka\u013c atmosf\u0113r\u0101, kur vairs nesp\u0113j izk\u013c\u016bt cauri SEG &#8220;vairogam&#8221;. Cilv\u0113ka darb\u012bba palielina SEG koncentr\u0101ciju atmosf\u0113r\u0101. Starp galvenajiem faktoriem, kas izraisa strauju SEG emisiju pieaugumu atmosf\u0113r\u0101, ir antropog\u0113n\u0101s SEG emisijas, kas rodas no fosilo oglek\u013ca resursu, piem\u0113ram, naftas, g\u0101zes, og\u013cu un ar\u012b organisko aug\u0161\u0146u izmanto\u0161anas.<br><\/p>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101das ir sekas cilv\u0113ka darb\u012bbas izrais\u012btaj\u0101m klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m, kuras m\u0113s \u0161obr\u012bd piedz\u012bvojam?<\/strong><br> Viena no galvenaj\u0101m klimata p\u0101rmai\u0146u sek\u0101m ir to daudzveid\u012bg\u0101 ietekme uz \u016bdenssaimniec\u012bbu, kas savuk\u0101rt izteikti ietekm\u0113 m\u016bsu vesel\u012bbu un ekonomiku, k\u0101 ar\u012b visas no sald\u016bdens atkar\u012bg\u0101s ekosist\u0113mas. Glob\u0101l\u0101 sasil\u0161ana apdraud sald\u016bdens pieejam\u012bbu un kvalit\u0101ti, veicinot \u016bdens sas\u0101\u013co\u0161anos, toksisko a\u013c\u0123u un bakt\u0113riju aug\u0161anu. Sausuma periodi ietekm\u0113 lauksaimniec\u012bbu un me\u017esaimniec\u012bbu, trauc\u0113jot gan koku un kult\u016braugu aug\u0161anai, veicinot kait\u0113k\u013cu savairo\u0161anos, me\u017eu ugunsgr\u0113ku izcel\u0161anos, gan ar\u012b \u016bdens pieejam\u012bbas un biotopu daudzveid\u012bbas samazin\u0101\u0161anos. Atmosf\u0113ras temperat\u016bras paaugstin\u0101\u0161an\u0101s, sausums un nokri\u0161\u0146u tr\u016bkums pa\u0101trina augsnes degrad\u0101ciju un ra\u017e\u012bgas un augl\u012bgas augsnes zudumu, k\u0101 ar\u012b palielina p\u0101rtuksne\u0161o\u0161an\u0101s riskus. Augsnes degrad\u0101cija, savuk\u0101rt, veicina ne tikai klimata p\u0101rmai\u0146as, jo palielin\u0101s SEG emisijas, bet ar\u012b zemes virsmu atdzes\u0113jo\u0161a apauguma izplat\u012bbas mazin\u0101\u0161anos, kas, savuk\u0101rt, veicina p\u0101rtuksne\u0161o\u0161anos un biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas samazin\u0101\u0161anos. Cita klimata p\u0101rmai\u0146u b\u016btiska ietekme ir pl\u016bdu un sp\u0113c\u012bgu lietusg\u0101\u017eu bie\u017eumu palielin\u0101\u0161an\u0101s, pieaugot nokri\u0161\u0146u daudzumam. P\u0113d\u0113jo tr\u012bs desmitga\u017eu laik\u0101 upju pl\u016bdi ir k\u013cuvu\u0161i par ierastu dabas katastrofu Eirop\u0101, kas kop\u0101 ar v\u0113tr\u0101m ir sk\u0101ru\u0161as miljoniem cilv\u0113ku.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vai m\u0113s r\u012bkojamies, lai nov\u0113rstu klimata p\u0101rmai\u0146as?<\/strong><br>L\u012bdz ar Par\u012bzes klimata nol\u012bgumu visas pasaules valstis pirmo reizi parakst\u012bja saisto\u0161u vieno\u0161anos c\u012b\u0146ai pret klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m un par piel\u0101go\u0161anos klimata p\u0101rmai\u0146u sek\u0101m. Par\u012bzes klimata nol\u012bgumu 2015. gada 12.\u00a0decembr\u012b pie\u0146\u0113ma 196 valstis un tas st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 2016. gada 4. novembr\u012b. Ar \u0161o nol\u012bgumu visas Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cijas Visp\u0101r\u0113j\u0101s  konvencijas par klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m dal\u012bbvalstis ap\u0146emas ierobe\u017eot glob\u0101l\u0101s temperat\u016bras paaugstin\u0101\u0161anos (glob\u0101lo sasil\u0161anu), lai to iev\u0113rojami samazin\u0101tu l\u012bdz 2\u00b0C (v\u0113lams \u2013 1,5\u00b0C) virs pirmsindustri\u0101l\u0101 l\u012bme\u0146a. (1) .<\/p>\n\n\n\n<p>Eiropa \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 sp\u0113l\u0113 lielu lomu, cen\u0161oties k\u013c\u016bt par pirmo klimata zi\u0146\u0101 neitr\u0101lo kontinentu pasaul\u0113 ar Eiropas Za\u013c\u0101 kursa pas\u0101kumu ce\u013cve\u017ea pal\u012bdz\u012bbu, kas tika apstiprin\u0101ts 2019. gada 11. decembr\u012b ar m\u0113r\u0137i padar\u012bt ES ekonomiku ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101 pan\u0101kt oglek\u013ca emisijas l\u012bdzsvar\u0101 ar t\u0101 piesaisti?<\/strong><br> Lai pan\u0101ktu klimata neitralit\u0101ti, sabiedr\u012bbai j\u0101p\u0101rorient\u0113jas no industri\u0101li konkur\u0113jo\u0161a tautsaimniec\u012bbas mode\u013ca, kur\u0101 p\u0101rm\u0113r\u012bgi tiek izmantoti fosilie un citi dabas resursi, uz oglek\u013ca neitr\u0101lu un uz l\u012bdzdal\u012bbu v\u0113rstu tautsaimniec\u012bbas modeli, kas veicina dabisku, sl\u0113gtu oglek\u013ca apmai\u0146as ciklu dab\u0101 atjauno\u0161anos, lai ilgtermi\u0146\u0101 atjaunotu oglek\u013ca l\u012bdzsvaru.<\/p>\n\n\n\n<p>(1) https:\/\/unfccc.int\/process-and-meetings\/the-paris-agreement\/the-paris-agreement<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Klimata p\u0101rmai\u0146as izraisa cilv\u0113ka darb\u012bba ietekm\u0113jot gan m\u016bsu, gan ar\u012b n\u0101kamo paaud\u017eu dz\u012bvi. Tas, vai n\u0101kotn\u0113 m\u016bsu Zeme b\u016bs apdz\u012bvojama, ir tikai un vien\u012bgi m\u016bsu pa\u0161u zi\u0146\u0101. \u0160aj\u0101 rakst\u0101 m\u0113s [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"parent":3702,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"footnotes":""},"class_list":["post-3836","page","type-page","status-publish","hentry"],"post_mailing_queue_ids":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/3836","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=3836"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/3836\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3841,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/3836\/revisions\/3841"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/3702"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=3836"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}