{"id":3914,"date":"2021-10-08T10:19:38","date_gmt":"2021-10-08T07:19:38","guid":{"rendered":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=3914"},"modified":"2021-10-08T10:19:39","modified_gmt":"2021-10-08T07:19:39","slug":"kopsavilkums-klimata-parmainu-mazinasana-un-pielagosanas-tam-divas-atskirigas-tomer-savstarpeji-neatdalamas-strategijas-klimata-parmainu-noversanai","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=3914&lang=lv","title":{"rendered":"Kopsavilkums. Klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161ana un piel\u0101go\u0161an\u0101s t\u0101m: divas at\u0161\u0137ir\u012bgas, tom\u0113r savstarp\u0113ji neatdal\u0101mas strat\u0113\u0123ijas klimata p\u0101rmai\u0146u nov\u0113r\u0161anai"},"content":{"rendered":"\n<p><em><strong>Pa\u0161reiz\u0113j\u0101s cilv\u0113ka darb\u012bbas izrais\u012bt\u0101s klimata kr\u012bzes risin\u0101\u0161an\u0101 b\u016btiski ir izmantot vair\u0101kas pieejas \u2013 gan, lai piel\u0101gotos klimata p\u0101rmai\u0146u ietekmei, gan klimata p\u0101rmai\u0146u c\u0113lo\u0146u mazin\u0101\u0161anai. \u0160aj\u0101 rakst\u0101 skaidrotas divas strat\u0113\u0123ijas, kuras tiek \u012bstenotas vis\u0101 pasaul\u0113 \u2013 klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161ana un piel\u0101go\u0161an\u0101s klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m. LIFE OrgBalt projekt\u0101 eksperti un prakti\u0137i p\u0113ta da\u017e\u0101das klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas prakses lauksaimniec\u012bbas un me\u017esaimniec\u012bbas nozar\u0113s projekta re\u0123ionos. <\/strong><\/em><\/p>\n\n\n\n<p> <em><a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/wp-content\/uploads\/2021\/10\/LIFE-OrgBalt-3-general-article-Climate-mitigation-vs-adaptation-102021.pdf\" target=\"_blank\"><strong>LASIET VISU RAKSTU \u0160EIT<\/strong><\/a><\/em> (ang\u013cu valod\u0101) <\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-table\"><table class=\"\"><tbody><tr><td>\n  <strong><em>Klimata p\u0101rmai\u0146u\n  mazin\u0101\u0161ana <\/em><\/strong><em>\u2013 <\/em>&nbsp;<em>ietver<\/em>\n  <em>siltumu saturo\u0161u siltumn\u012bcefekta g\u0101zu pl\u016bsmu samazin\u0101\u0161anu atmosf\u0113r\u0101,\n  samazinot \u0161o g\u0101zu avotus vai vairojot to \u201ckr\u0101tuves\u201d, kas piesaista un uzglab\u0101\n  \u0161\u012bs g\u0101zes.<a href=\"#_edn1\"><strong>[i]<\/strong><\/a><\/em>\n  <\/td><\/tr><tr><td>\n  <strong><em>Piel\u0101go\u0161an\u0101s klimata\n  p\u0101rmai\u0146\u0101m<\/em><\/strong><em> \u2013 &nbsp;ietver piel\u0101go\u0161anos\n  dz\u012bvei main\u012bg\u0101 klimat\u0101, respekt\u012bvi, faktiskajam vai paredzamajam n\u0101kotnes\n  klimatam un no t\u0101 izrieto\u0161aj\u0101m vides izmai\u0146\u0101m.<a href=\"#_edn2\"><strong>[ii]<\/strong><\/a><\/em>\n  <\/td><\/tr><\/tbody><\/table><\/figure>\n\n\n\n<p>Lai sasniegtu Par\u012bzes nol\u012bguma\nm\u0113r\u0137i ierobe\u017eot glob\u0101lo sasil\u0161anu iev\u0113rojami zem 2 gr\u0101diem, v\u0113lams pat l\u012bdz 1,5\ngr\u0101diem p\u0113c Celsija skalas, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pirmsindustri\u0101lo l\u012bmeni no 2020.\nl\u012bdz 2030. gadam vis\u0101 pasaul\u0113 ik gadu j\u0101samazina siltumn\u012bcefekta g\u0101zu (SEG)\nemisijas par 7,6%<a href=\"#_edn3\">[iii]<\/a>. <\/p>\n\n\n\n<p>Pat ja emisiju samazin\u0101\u0161anas\ncentieni izr\u0101d\u012bsies sekm\u012bgi, atmosf\u0113ras sasil\u0161anas ietekme &nbsp;uz m\u016bsu sabiedr\u012bbas iztikai neiecie\u0161amajiem\nresursiem&nbsp; ir un b\u016bs j\u016btama k\u0101 tagad, t\u0101 ar\u012b\nturpm\u0101k. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c noz\u012bm\u012bga loma ir strat\u0113\u0123ij\u0101m, kas v\u0113rstas uz piel\u0101go\u0161anos\nklimata p\u0101rmai\u0146\u0101m. K\u0101 skaidroja Somijas Dabas resursu instit\u016bta LUKE\nprofesore Raija Laiho, \u201cpiel\u0101go\u0161an\u0101s noz\u012bm\u0113 visas iesp\u0113jam\u0101s darb\u012bbas,\nko m\u0113s varam veikt, lai b\u016btu gatavi st\u0101ties pret\u012b notieko\u0161o p\u0101rmai\u0146u sek\u0101m. Nepiecie\u0161amo\npiel\u0101go\u0161an\u0101s pas\u0101kumu apm\u0113rs ir atkar\u012bgs no t\u0101, cik daudz un cik \u0101tri m\u0113s sp\u0113jam\npan\u0101kt \u0161o p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anu\u201d.<\/p>\n\n\n\n<p>Lauksaimniec\u012bbas, me\u017esaimniec\u012bbas\nun citas zemes izmanto\u0161anas (AFOLU) sektor\u0101 ir b\u016btiski nepiecie\u0161ami klimata\np\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas un piel\u0101go\u0161an\u0101s pas\u0101kumi. Saska\u0146\u0101 ar Klimata p\u0101rmai\u0146u starpvald\u012bbu padomes (IPCC)\ndatiem AFOLU sektora emisijas laikposm\u0101 no 2007. l\u012bdz 2016. gadam veidoja 23%\nno kop\u0113j\u0101m antropog\u0113n\u0101m SEG emisij\u0101m. R\u012bc\u012bbas AFOLU nozar\u0113s var sniegt re\u0101lu\nieguld\u012bjumu, lai veicin\u0101tu glob\u0101los un viet\u0113jos klimata p\u0101rmai\u0146u seku\nmazin\u0101\u0161anas un piel\u0101go\u0161an\u0101s centienus.<\/p>\n\n\n\n<p>Emisiju apr\u0113\u0137in\u0101\u0161ana ir sare\u017e\u0123\u012bts uzdevums, kur\u0101 LIFE\nOrgBalt projekta m\u0113r\u0137is ir uzlabot valstu SEG inventariz\u0101ciju apr\u0113\u0137inus. SEG inventariz\u0101cijai\nir iz\u0161\u0137iro\u0161a noz\u012bme uz datiem balst\u012btu nov\u0113rt\u0113jumu veik\u0161an\u0101 un progresa\nuzraudz\u012bb\u0101 SEG emisiju samazin\u0101\u0161anas m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai. J\u0101saprot, ka valstu inventariz\u0101cija\nir balst\u012bta uz SEG emisiju koeficientu apl\u0113s\u0113m katrai r\u012bc\u012bbai vis\u0101s nozar\u0113s. T\u0101d\u0113j\u0101di,\njo vair\u0101k un kvalitat\u012bv\u0101ki dati b\u016bs pieejami, jo prec\u012bz\u0101ki b\u016bs faktori un\napr\u0113\u0137ini.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101di ir praktiskie klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas un\npiel\u0101go\u0161an\u0101s pas\u0101kumi zemes izmanto\u0161an\u0101<\/strong><strong>?<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>LIFE OrgBalt projekta ietvaros\ntika veikta projekta ieinteres\u0113to pu\u0161u aptauja par klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas\nun piel\u0101go\u0161an\u0101s strat\u0113\u0123ij\u0101m, kuras pa\u0161laik tiek izmantotas lauksaimniec\u012bbas un\nme\u017esaimniec\u012bbas nozar\u0113s. Lai sp\u0113tu izv\u0113l\u0113ties visefekt\u012bv\u0101kos pas\u0101kumus, to\nievies\u0113jiem praks\u0113 ir nepiecie\u0161ama p\u0101rbaud\u012bta inform\u0101cija. P\u0113c Igaunijas\nLauksaimniec\u012bbas un tirdzniec\u012bbas kameras vides politikas vad\u012bt\u0101ja Riina\nMaru\u0161t\u0161ak teikt\u0101 \u201eir lauksaimnieki, kuri nesaista savas piekopt\u0101s r\u012bc\u012bbas ar\nr\u012bc\u012bbu klimata jom\u0101, jo l\u012bdz \u0161im attiec\u012bb\u0101 uz vides aizsardz\u012bbu lauksaimniec\u012bb\u0101\nuzman\u012bbas centr\u0101 galvenok\u0101rt ir biju\u0161i vides aizsardz\u012bbas temati.\u201d Da\u017eas no\nlauksaimniec\u012bb\u0101 praktiz\u0113taj\u0101m r\u012bc\u012bb\u0101m ietver prec\u012bzo jeb moderno\nlauksaimniec\u012bbu, ziemas kult\u016braugu audz\u0113\u0161anu un minim\u0101lu augsnes apstr\u0101di\u201d\nnor\u0101da Riina Maru\u0161t\u0161ak. Turkl\u0101t Somijas Dabas aizsardz\u012bbas asoci\u0101cijas\naizsardz\u012bbas eksperte Liisa Toopakka uzsver, ka b\u016btiski ir aptur\u0113t jaunu\nk\u016bdr\u0101ju teritoriju nosusin\u0101\u0161anu gan lauksaimniec\u012bb\u0101, gan me\u017esaimniec\u012bb\u0101. Somijas me\u017esaimniec\u012bbas\nnozares p\u0101rst\u0101vji ir min\u0113ju\u0161i t\u0101das me\u017esaimniec\u012bbas prakses k\u0101, piem\u0113ram,\nnep\u0101rtraukta me\u017ea kl\u0101ja me\u017esaimniec\u012bba , me\u017ea rot\u0101cijas perioda palielin\u0101\u0161ana\nun me\u017ea m\u0113slo\u0161ana ar pelniem.<\/p>\n\n\n\n<p>Lietuvas Republikas Vides ministrijas Me\u017ea politikas grupas\nvad\u012bt\u0101js Nerijus Kupstaitis nor\u0101da, ka pa\u0161laik Lietuv\u0101 tiek izmantotas\ntradicion\u0101l\u0101s me\u017esaimniec\u012bbas metodes, audz\u0113jot zin\u0101mas saimnieciski pamatotas koku\nsugas ierastos me\u017eu tipos augl\u012bg\u0101s organisk\u0101s augsn\u0113s.<\/p>\n\n\n\n<p>LIFE OrgBalt projekts demonstr\u0113 inovat\u012bv\u0101s praktisk\u0101s\npieejas, kas veicina klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anu un piel\u0101go\u0161anos t\u0101m. T\u0101d\u0101\nveid\u0101 LIFE OrgBalt mudina &nbsp;praktisko\npas\u0101kumu \u012bstenot\u0101jus izv\u0113l\u0113ties t\u0101das pieejas, kas ilgtermi\u0146\u0101 v\u0113rstas uz\nklimatneitr\u0101lu zemes &nbsp;apsaimnieko\u0161anu. <\/p>\n\n\n\n<p><em><a rel=\"noreferrer noopener\" aria-label=\"LASIET VISU RAKSTU \u0160EIT (opens in a new tab)\" href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/wp-content\/uploads\/2021\/10\/LIFE-OrgBalt-3-general-article-Climate-mitigation-vs-adaptation-102021.pdf\" target=\"_blank\"><strong>LASIET VISU RAKSTU \u0160EIT<\/strong><\/a><\/em> (ang\u013cu valod\u0101)<br><\/p>\n\n\n\n<hr class=\"wp-block-separator\"\/>\n\n\n\n<p><a href=\"#_ednref1\">[i]<\/a> <a href=\"https:\/\/climate.nasa.gov\/solutions\/adaptation-mitigation\/\">https:\/\/climate.nasa.gov\/solutions\/adaptation-mitigation\/<\/a><\/p>\n\n\n\n<p><a href=\"#_ednref2\">[ii]<\/a> <a href=\"https:\/\/climate.nasa.gov\/solutions\/adaptation-mitigation\/\">https:\/\/climate.nasa.gov\/solutions\/adaptation-mitigation\/<\/a><\/p>\n\n\n\n<p><a href=\"#_ednref3\">[iii]<\/a> <a href=\"https:\/\/www.un.org\/en\/climatechange\/science\/key-findings\">https:\/\/www.un.org\/en\/climatechange\/science\/key-findings<\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Pa\u0161reiz\u0113j\u0101s cilv\u0113ka darb\u012bbas izrais\u012bt\u0101s klimata kr\u012bzes risin\u0101\u0161an\u0101 b\u016btiski ir izmantot vair\u0101kas pieejas \u2013 gan, lai piel\u0101gotos klimata p\u0101rmai\u0146u ietekmei, gan klimata p\u0101rmai\u0146u c\u0113lo\u0146u mazin\u0101\u0161anai. \u0160aj\u0101 rakst\u0101 skaidrotas divas strat\u0113\u0123ijas, kuras [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"parent":3702,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"footnotes":""},"class_list":["post-3914","page","type-page","status-publish","hentry"],"post_mailing_queue_ids":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/3914","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=3914"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/3914\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3915,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/3914\/revisions\/3915"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/3702"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=3914"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}