{"id":3134,"date":"2020-07-13T16:35:17","date_gmt":"2020-07-13T13:35:17","guid":{"rendered":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=3134"},"modified":"2020-07-15T08:22:37","modified_gmt":"2020-07-15T05:22:37","slug":"lauksaimniecibas-un-mezsaimniecibas-nozaru-butiska-loma-siltumnicefekta-gazu-emisiju-samazinasana-soli-cela-uz-labakam-zinasanam-un-praksi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=3134&lang=lv","title":{"rendered":"LAUKSAIMNIEC\u012aBAS UN ME\u017dSAIMNIEC\u012aBAS NOZARU B\u016aTISK\u0100 LOMA SILTUMN\u012aCEFEKTA G\u0100ZU EMISIJU SAMAZIN\u0100\u0160AN\u0100: SO\u013bI CE\u013b\u0100 UZ LAB\u0100K\u0100M ZIN\u0100\u0160AN\u0100M UN PRAKSI"},"content":{"rendered":"\n<p><strong>Sagatavota pirm\u0101 LIFE OrgBalt publik\u0101cija &#8220;Lauksaimniec\u012bbas un me\u017esaimniec\u012bbas nozaru b\u016btisk\u0101 loma siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisiju samazin\u0101\u0161an\u0101: so\u013ci ce\u013c\u0101 uz lab\u0101k\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m un praksi&#8221;. Publik\u0101cijas piln\u0101 versija pieejama ang\u013cu valod\u0101, zem\u0101k \u2013 kopsavilkums latvie\u0161u valod\u0101.<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><strong><a href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/wp-content\/uploads\/2020\/07\/LIFE-OrgBalt-Popular-article_1_THE-KEY-ROLE-OF-THE-AGRICULTURE-AND-FORESTRY-SECTORS-IN-GHG-EMISSION-REDUCTION.pdf\" target=\"_blank\" rel=\"noreferrer noopener\" aria-label=\"LEJUPIEL\u0100D\u0112T RAKSTA PILNO VERSIJU ANG\u013bU VALOD\u0100: \u0160EIT. (opens in a new tab)\">LEJUPIEL\u0100D\u0112T RAKSTA PILNO VERSIJU ANG\u013bU VALOD\u0100: \u0160EIT.<\/a><\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Augl\u012bgas organisk\u0101s augsnes, kuru apsaimnieko\u0161anai veikta melior\u0101cija, ir viens no liel\u0101kajiem siltumn\u012bcefekta g\u0101zu (SEG) emisiju avotiem lauksaimniec\u012bbas un zemes izmanto\u0161anas, zemes izmanto\u0161anas mai\u0146as un me\u017esaimniec\u012bbas (ZIZIMM) sektoros bore\u0101l\u0101 un m\u0113ren\u0101 klimata re\u0123ionos Eirop\u0101. Tom\u0113r pieejamo datu daudzums par faktiskaj\u0101m SEG emisij\u0101m no da\u017e\u0101di apsaimniekot\u0101m augl\u012bg\u0101m organisk\u0101m augsn\u0113m nav pietiekams. Projekta LIFE OrgBalt \u201cKlimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju demonstr\u0113\u0161ana augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s Baltijas valst\u012bs un Somij\u0101\u201d m\u0113r\u0137is ir uzlabot SEG inventariz\u0101ciju, izstr\u0101d\u0101jot \u0161\u012bm teritorij\u0101m specifiskus emisiju faktorus, un dot ieguld\u012bjumu zin\u0101tniski pamatotai pieejai zemes izmanto\u0161an\u0101, lai nodro\u0161in\u0101tu politikas veidot\u0101jus un zemes \u012bpa\u0161niekus ar zin\u0101tniski pamatotiem datiem un model\u0113\u0161anas r\u012bkiem klimatam draudz\u012bgai zemes apsaimnieko\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n<p>Saska\u0146\u0101 ar Eiropas Rev\u012bzijas pal\u0101tas 2018. gada \u012bpa\u0161o zi\u0146ojumu ES siltumn\u012bcefekta g\u0101zu uzskaites kvalit\u0101te ir apmierino\u0161a, tom\u0113r ir nepiecie\u0161ams lab\u0101ks ieskats SEG emisiju samazin\u0101\u0161an\u0101 n\u0101kotn\u0113, jo \u012bpa\u0161i zemes izmanto\u0161anas, zemes izmanto\u0161anas mai\u0146as un me\u017esaimniec\u012bbas (ZIZIMM) sektor\u0101, kas ir \u012bpa\u0161i b\u016btisks ES 2030. gada klimata m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai. ZIZIMM sektora galven\u0101 loma ir uzsv\u0113rta ar\u012b ES ZIZIMM regul\u0101, saska\u0146\u0101 ar kuru dal\u012bbvalst\u012bm ir j\u0101nodro\u0161ina, ka kop\u0113j\u0101s ZIZIMM sektor\u0101 uzskait\u012bt\u0101s SEG emisijas tiek kompens\u0113tas ar ekvivalentu uzskait\u012bto CO<sub>2<\/sub> samazin\u0101jumu. LIFE OrgBalt projekts balst\u0101s uz Eiropas regul\u0113jo\u0161ajiem normat\u012bvajiem aktiem un uz pa\u0161reiz\u0113jo SEG darb\u012bbas datu un zi\u0146o\u0161anas meto\u017eu anal\u012bzi, lai uzlabotu SEG inventariz\u0101ciju un prognozes, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161in\u0101tu SEG model\u0113\u0161anas r\u012bkus k\u0101 zin\u0101tnisku b\u0101zi nacion\u0101lo politiku un emisiju samazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumu pl\u0101no\u0161anai. <\/p>\n\n\n\n<p>Detaliz\u0113ta inform\u0101cija atrodama publik\u0101cijas pilnaj\u0101 versij\u0101 ang\u013cu valod\u0101, kur\u0101 iek\u013cautas divas intervijas \u2013 ar Ievu L\u012bc\u012bti, LIFE OrgBalt vad\u012bt\u0101ju, Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016bta &#8220;Silava&#8221; projektu vad\u012bt\u0101ju un zin\u0101tnisko asistenti, un Krist\u012bni Sirmo, Latvijas Republikas Zemkop\u012bbas ministrijas Ilgtsp\u0113j\u012bgas lauksaimniec\u012bbas att\u012bst\u012bbas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ju. Intervijas sniedz ieskatu par izaicin\u0101jumiem projekta \u012bsteno\u0161anas gait\u0101, k\u0101 ar\u012b t\u0101 pievienoto v\u0113rt\u012bbu saist\u012bb\u0101 ar lauksaimniec\u012bbas, me\u017esaimniec\u012bbas un klimata politikas pl\u0101no\u0161anas dokumentos iek\u013caujamajiem SEG zi\u0146o\u0161anas datu (darb\u012bbu datu un emisijas faktoru) uzlabojumiem. <\/p>\n\n\n\n<p>Projekts \u201cKlimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju demonstr\u0113\u0161ana augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s Baltijas valst\u012bs un Somij\u0101\u201d (LIFE OrgBalt, LIFE18 CCM\/LV\/001158) tiek \u012bstenots ar Eiropas Savien\u012bbas LIFE programmas&nbsp; un Valsts Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras finansi\u0101lu atbalstu. <\/p>\n\n\n\n<p>Publik\u0101cija satur tikai projekta LIFE OrgBalt \u012bstenot\u0101ju redz\u0113jumu, Eiropas Komisijas Mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu izpilda\u0123ent\u016bra nav atbild\u012bga par \u0161eit sniegt\u0101s inform\u0101cijas iesp\u0113jamu izmantojumu.<\/p>\n\n\n\n<p><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Sagatavota pirm\u0101 LIFE OrgBalt publik\u0101cija &#8220;Lauksaimniec\u012bbas un me\u017esaimniec\u012bbas nozaru b\u016btisk\u0101 loma siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisiju samazin\u0101\u0161an\u0101: so\u013ci ce\u013c\u0101 uz lab\u0101k\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m un praksi&#8221;. Publik\u0101cijas piln\u0101 versija pieejama ang\u013cu valod\u0101, zem\u0101k \u2013 [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":3136,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[2],"tags":[],"class_list":["post-3134","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-slider-lv"],"post_mailing_queue_ids":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3134","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=3134"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3134\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3146,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3134\/revisions\/3146"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/3136"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=3134"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=3134"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=3134"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}