{"id":3743,"date":"2021-05-25T10:42:38","date_gmt":"2021-05-25T07:42:38","guid":{"rendered":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=3743"},"modified":"2021-05-25T10:43:56","modified_gmt":"2021-05-25T07:43:56","slug":"izstradatas-gruntsudens-dziluma-kartes-nozimigs-riks-organisko-augsnu-un-augsnes-mitruma-izplatibas-modelesanai-baltijas-valstis","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=3743&lang=lv","title":{"rendered":"Izstr\u0101d\u0101tas grunts\u016bdens dzi\u013cuma kartes &#8211; noz\u012bm\u012bgs r\u012bks organisko aug\u0161\u0146u un augsnes mitruma izplat\u012bbas model\u0113\u0161anai Baltijas valst\u012bs"},"content":{"rendered":"\n<p><strong>LIFE\u00a0OrgBalt\u00a0projekta \u201cKlimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju demonstr\u0113\u0161ana augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s Baltijas valst\u012bs un Somij\u0101\u201d ietvaros ir izstr\u0101d\u0101tas\u00a0grunts\u016bdens dzi\u013cuma kartes visai Baltijas valstu teritorijai. Ar\u00a0aero\u00a0l\u0101zersken\u0113\u0161anu\u00a0ieg\u016btie dati par\u00a0Zemes virsmas reljefu ir \u013c\u0101vu\u0161i model\u0113t \u016bdens uzkr\u0101\u0161an\u0101s vietas, virszemes \u016bdens noteces virzienus, tai skait\u0101 vismaz\u0101kos strauti\u0146us, k\u0101 ar\u012b visp\u0101r\u0113jo\u00a0grunts\u016bdens l\u012bmeni pla\u0161\u0101kos apgabalos, sniedzot iev\u0113rojamu atbalstu augsnes apsaimnieko\u0161anas pl\u0101no\u0161an\u0101 un veik\u0161an\u0101.\u00a0\u00a0<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Grunts\u016bdenim\u00a0un augsnes\u00a0mitrumam ir svar\u012bga loma\u00a0me\u017esaimniec\u012bb\u0101, lauksaimniec\u012bb\u0101 un cit\u0101s\u00a0zemes\u00a0izmanto\u0161anas sf\u0113r\u0101s. \u201cSlikti nosusin\u0101tas un mitras augsnes var rad\u012bt izaicin\u0101jumus \u0161\u012bm nozar\u0113m no vides\u00a0perspekt\u012bvas\u00a0(piem\u0113ram,\u00a0ar\u00a0zemu augsnes nestsp\u0113ju un\u00a0augstu \u016bdens stresu augiem),\u00a0un t\u0101s var ar\u012b ietekm\u0113t ekonomisko darb\u012bbu un rad\u012bt finansi\u0101lus zaud\u0113jumus\u201d, uzsver J\u0101nis Ivanovs, Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016bta \u201cSilava\u201d zin\u0101tniskais asistents un kar\u0161u izstr\u0101d\u0101t\u0101js p\u0113c\u00a0Murphy et al., 2008 metodolo\u0123ijas.\u00a0P\u0101rdom\u0101ta\u00a0grunts\u016bdens dzi\u013cuma kar\u0161u izmanto\u0161ana var veicin\u0101t viedu \u016bdens un zemes apsaimnieko\u0161anas praksi, t\u0101d\u0113j\u0101di mazinot min\u0113tos riskus un risinot\u00a0citas aktu\u0101las probl\u0113mas. Piem\u0113ram, kartes var tikt izmantotas t\u0101d\u0101m darb\u012bb\u0101m k\u0101 me\u017esaimniec\u012bbas tehnikas kust\u012bbas pl\u0101no\u0161ana ar m\u0113r\u0137i samazin\u0101t augsnes boj\u0101jumus;\u00a0dren\u0101\u017eas sist\u0113mu st\u0101vok\u013ca nov\u0113rt\u0113\u0161ana lauksaimniec\u012bbas plat\u012bb\u0101s;\u00a0virszemes\u00a0\u016bdens noteces organiz\u0113\u0161ana, lai kontrol\u0113tu\u00a0augsnes\u00a0hidrolo\u0123isko re\u017e\u012bmu;\u00a0konkr\u0113tas augsnes mitrumam piem\u0113rotu st\u0101d\u012b\u0161anas sugu izv\u0113le un\u00a0citas.\u00a0<\/p>\n\n\n\n<p>Kop\u0101 ar&nbsp;augsnes mitruma&nbsp;kart\u0113m, kuras tiek&nbsp;izstr\u0101d\u0101tas projekta gait\u0101, jaun\u0101s&nbsp;grunts\u016bdens dzi\u013cuma kartes ir noz\u012bm\u012bgs pal\u012bgr\u012bks LIFE&nbsp;OrgBalt&nbsp;projekta klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas aktivit\u0101t\u0113s. T\u0101s pal\u012bdz\u0113s nov\u0113rt\u0113t v\u0113sturisko organisko aug\u0161\u0146u izplat\u012bbu un&nbsp;prognoz\u0113t&nbsp;augsnes mitruma telpisko&nbsp;izplat\u012bbu.&nbsp;Grunts\u016bdens apsaimnieko\u0161anai ir tie\u0161a ietekme uz augl\u012bg\u0101m organisk\u0101m augsn\u0113m, jo aug\u0161\u0146u mitrums ir viens no galvenajiem siltumn\u012bcefekta g\u0101zu&nbsp;(SEG)&nbsp;izraiso\u0161iem faktoriem.&nbsp;Grunts\u016bdens l\u012bmenis nosaka to, vai augsne darbojas k\u0101 klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101t\u0101js vai veicin\u0101t\u0101js, t.i., vai nu&nbsp;kalpojot&nbsp;par&nbsp;SEG piesaist\u012bt\u0101ju,&nbsp;vai glu\u017ei otr\u0101di \u2013 avotu,&nbsp;kas t\u0101s izlai\u017e atmosf\u0113r\u0101.&nbsp;Ieg\u016btie m\u0113r\u012bjumi var kalpot par&nbsp;atsauces punktu&nbsp;jaunu&nbsp;pas\u0101kumu ievie\u0161an\u0101 un var tikt izmantoti, lai,&nbsp;analiz\u0113jot ieg\u016btos rezult\u0101tus,&nbsp;veiktu&nbsp;da\u017e\u0101dus&nbsp;sal\u012bdzin\u0101jumus.&nbsp;Iesp\u0113ja&nbsp;model\u0113t&nbsp;augsnes mitruma telpisko&nbsp;izplat\u012bbu&nbsp;\u013cauj identific\u0113t&nbsp;problem\u0101tiska, augsta&nbsp;riska&nbsp;apvidus&nbsp;un izstr\u0101d\u0101t strat\u0113\u0123ijas&nbsp;uzlabotai \u016bdens apsaimnieko\u0161anai ar m\u0113r\u0137i samazin\u0101t SEG emisijas. Piem\u0113ram,&nbsp;grunts\u016bdens dzi\u013cuma kartes var tikt izmantotas, lai organiz\u0113tu&nbsp;virszemes&nbsp;\u016bdens noteci, veidojot dzi\u013cvagas&nbsp;un&nbsp;t\u0101d\u0113j\u0101di optimiz\u0113jot&nbsp;augsnes&nbsp;hidrolo\u0123isko re\u017e\u012bmu viet\u0101s, kur&nbsp;grunts\u016bdens l\u012bmenis pa\u0161laik ir p\u0101r\u0101k augsts.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Grunts\u016bdens dzi\u013cuma kartes var kalpot k\u0101 funkcion\u0101ls&nbsp;pal\u012bgr\u012bks&nbsp;galvenajiem me\u017esaimniec\u012bbas, lauksaimniec\u012bbas un citas zemes izmanto\u0161anas nozaru p\u0101rst\u0101vjiem. Datu daudzpus\u012bgais pielietojums sniedz iesp\u0113ju piemekl\u0113t atsevi\u0161\u0137\u0101m teritorij\u0101m piel\u0101gotus risin\u0101jumus, pal\u012bdzot pl\u0101not un ieviest efekt\u012bv\u0101kas un klimatam labv\u0113l\u012bg\u0101kas zemes apsaimnieko\u0161anas metodes Baltijas valst\u012bs.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vair\u0101k inform\u0101cijas<\/strong>\u00a0: <a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=3702&amp;lang=lv\" target=\"_blank\"><strong>Tehniskais raksts par\u00a0\u016bdens dzi\u013cuma kart\u0113m<\/strong><\/a>\u00a0\u00a0<\/p>\n\n\n\n<p><em>Projekts &#8220;Klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju demonstr\u0113\u0161ana augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s Baltijas valst\u012bs un Somij\u0101&#8221; (LIFE&nbsp;OrgBalt, LIFE18 CCM \/ LV \/ 001158) tiek \u012bstenots ar Eiropas Savien\u012bbas LIFE programmas un Latvijas Valsts re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras finansi\u0101lu atbalstu.<\/em>&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><em>Izstr\u0101d\u0101tais materi\u0101ls atspogu\u013co tikai LIFE&nbsp;OrgBalt&nbsp;projekta sa\u0146\u0113m\u0113ju viedokli, un&nbsp;Eiropas Klimata, infrastrukt\u016bras un vides izpilda\u0123ent\u016bra nav atbild\u012bga par \u0161eit atspogu\u013cot\u0101s inform\u0101cijas iesp\u0113jamo izmanto\u0161anu.<\/em>&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p><em>Papildu inform\u0101cija: LIFE\u00a0OrgBalt projekta\u00a0vad\u012bt\u0101ja\u00a0Ieva L\u012bc\u012bte, ieva.licite@silava.lv<\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>LIFE\u00a0OrgBalt\u00a0projekta \u201cKlimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju demonstr\u0113\u0161ana augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s Baltijas valst\u012bs un Somij\u0101\u201d ietvaros ir izstr\u0101d\u0101tas\u00a0grunts\u016bdens dzi\u013cuma kartes visai Baltijas valstu teritorijai. Ar\u00a0aero\u00a0l\u0101zersken\u0113\u0161anu\u00a0ieg\u016btie dati par\u00a0Zemes virsmas reljefu ir \u013c\u0101vu\u0161i model\u0113t [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":3744,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[2],"tags":[],"class_list":["post-3743","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-slider-lv"],"post_mailing_queue_ids":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3743","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=3743"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3743\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3747,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3743\/revisions\/3747"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/3744"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=3743"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=3743"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=3743"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}