{"id":3842,"date":"2021-07-15T12:33:28","date_gmt":"2021-07-15T09:33:28","guid":{"rendered":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=3842"},"modified":"2021-07-15T12:34:05","modified_gmt":"2021-07-15T09:34:05","slug":"sagatavota-publikacija-par-klimata-parmainam-life-orgbalt-projekta-konteksta","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=3842&lang=lv","title":{"rendered":"Sagatavota publik\u0101cija par klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m LIFE OrgBalt projekta kontekst\u0101"},"content":{"rendered":"\n<p><strong>Publik\u0101cij\u0101 &#8220;Klimata p\u0101rmai\u0146as: k\u0101p\u0113c mums par t\u0101m b\u016btu j\u0101satraucas?<\/strong>&#8221; <strong>LIFE OrgBalt eksperti skaidro klimata p\u0101rmai\u0146as saist\u012bb\u0101 ar LIFE OrgBalt projekta aktivit\u0101t\u0113m un sniedz ieskatu par klimata p\u0101rmai\u0146u c\u0113lo\u0146iem un sek\u0101m, atbildot uz jaut\u0101jumiem: kas ir klimata p\u0101rmai\u0146as, k\u0101di ir to galvenie ierosin\u0101t\u0101ji, kas ir&nbsp; galvenie saist\u012btie izaicin\u0101jumi un ko m\u0113s varam dar\u012bt, lai tos mazin\u0101tu? <a rel=\"noreferrer noopener\" aria-label=\"LAS\u012aT PILNO PUBLIK\u0100CIJAS VERSIJU (opens in a new tab)\" href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/wp-content\/uploads\/2021\/07\/Popular-article_2_OrgBalt_Final_LV_14072021-1.pdf\" target=\"_blank\">LAS\u012aT PILNO PUBLIK\u0100CIJAS VERSIJU: \u0160EIT<\/a><\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><strong>Kas izraisa klimata p\u0101rmai\u0146as?<\/strong> <\/p>\n\n\n\n<p>Zemes\natmosf\u0113ra satur noteiktas g\u0101zes, piem\u0113ram, oglek\u013ca dioks\u012bdu (CO<sub>2<\/sub>),\nmet\u0101nu (CH<sub>4<\/sub>), ozonu (O<sub>3<\/sub>), sl\u0101pek\u013ca oks\u012bdu (N<sub>2<\/sub>O),\nhlorfluorog\u013c\u016bde\u0146ra\u017eus (CFC-11, CFC-12), kas, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 siltumn\u012bcas p\u0101rkl\u0101jums,\n\u013cauj saules starojumam pl\u016bst cauri. P\u0113c tam saules starojums uz zemes virsmas\np\u0101rveidojas par siltuma ener\u0123iju un atstarojas atpaka\u013c atmosf\u0113r\u0101, kur vairs\nnesp\u0113j izk\u013c\u016bt cauri SEG &#8220;vairogam&#8221;. &nbsp;Cilv\u0113ka darb\u012bba palielina SEG koncentr\u0101ciju\natmosf\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Starp galvenajiem\nfaktoriem, kas izraisa strauju SEG emisiju pieaugumu atmosf\u0113r\u0101, ir antropog\u0113n\u0101s\nSEG emisijas, kas rodas no fosilo oglek\u013ca resursu, piem\u0113ram, naftas, g\u0101zes,\nog\u013cu un ar\u012b organisko aug\u0161\u0146u izmanto\u0161anas.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101das ir sekas cilv\u0113ka darb\u012bbas izrais\u012btaj\u0101m klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m, kuras m\u0113s\n\u0161obr\u012bd piedz\u012bvojam?<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Viena no galvenaj\u0101m\nklimata p\u0101rmai\u0146u sek\u0101m ir to daudzveid\u012bg\u0101 ietekme uz \u016bdenssaimniec\u012bbu, kas savuk\u0101rt\nizteikti ietekm\u0113 m\u016bsu vesel\u012bbu un ekonomiku, k\u0101 ar\u012b visas no sald\u016bdens\natkar\u012bg\u0101s ekosist\u0113mas. Glob\u0101l\u0101\nsasil\u0161ana apdraud sald\u016bdens pieejam\u012bbu un kvalit\u0101ti, veicinot \u016bdens sas\u0101\u013co\u0161anos,\ntoksisko a\u013c\u0123u un bakt\u0113riju aug\u0161anu. Sausuma periodi ietekm\u0113 lauksaimniec\u012bbu un\nme\u017esaimniec\u012bbu, trauc\u0113jot gan koku un kult\u016braugu aug\u0161anai, veicinot kait\u0113k\u013cu savairo\u0161anos,\nme\u017eu ugunsgr\u0113ku izcel\u0161anos, gan ar\u012b \u016bdens pieejam\u012bbas un biotopu daudzveid\u012bbas\nsamazin\u0101\u0161anos.<\/p>\n\n\n\n<p>Atmosf\u0113ras temperat\u016bras\npaaugstin\u0101\u0161an\u0101s,&nbsp; sausums un nokri\u0161\u0146u\ntr\u016bkums pa\u0101trina augsnes degrad\u0101ciju un ra\u017e\u012bgas un augl\u012bgas augsnes zudumu, k\u0101\nar\u012b palielina p\u0101rtuksne\u0161o\u0161an\u0101s riskus. Augsnes degrad\u0101cija, savuk\u0101rt, veicina ne\ntikai klimata p\u0101rmai\u0146as, jo palielin\u0101s SEG emisijas, bet ar\u012b zemes virsmu\natdzes\u0113jo\u0161a apauguma izplat\u012bbas mazin\u0101\u0161anos, kas, savuk\u0101rt, veicina p\u0101rtuksne\u0161o\u0161anos\nun biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas samazin\u0101\u0161anos. <\/p>\n\n\n\n<p>Cita klimata p\u0101rmai\u0146u\nb\u016btiska ietekme ir &nbsp;pl\u016bdu un sp\u0113c\u012bgu\nlietusg\u0101\u017eu bie\u017eumu palielin\u0101\u0161an\u0101s pieaugot nokri\u0161\u0146u daudzumam. P\u0113d\u0113jo tr\u012bs desmitga\u017eu\nlaik\u0101 upju pl\u016bdi ir k\u013cuvu\u0161i par ierastu dabas katastrofu Eirop\u0101, kas kop\u0101 ar\nv\u0113tr\u0101m ir sk\u0101ru\u0161as miljoniem cilv\u0113ku. <\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vai m\u0113s r\u012bkojamies, lai nov\u0113rstu klimata p\u0101rmai\u0146as?<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>L\u012bdz ar Par\u012bzes klimata\nnol\u012bgumu visas pasaules valstis pirmo reizi parakst\u012bja saisto\u0161u vieno\u0161anos\nc\u012b\u0146ai pret klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m un par piel\u0101go\u0161anos klimata p\u0101rmai\u0146u sek\u0101m. Par\u012bzes\nklimata nol\u012bgumu 2015. gada 12.&nbsp;decembr\u012b pie\u0146\u0113ma 196 valstis un tas st\u0101j\u0101s\nsp\u0113k\u0101 2016. gada 4. novembr\u012b. Ar \u0161o nol\u012bgumu visas Apvienoto N\u0101ciju\nOrganiz\u0101cijas Visp\u0101r\u0113j\u0101s konvencijas par klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m dal\u012bbvalstis ap\u0146emas\nierobe\u017eot glob\u0101l\u0101s temperat\u016bras paaugstin\u0101\u0161anos (glob\u0101lo sasil\u0161anu), lai to\niev\u0113rojami samazin\u0101tu l\u012bdz 2\u00b0C (v\u0113lams \u2013 1,5\u00b0C) virs pirmsindustri\u0101l\u0101 l\u012bme\u0146a<sup>\n<a href=\"#_edn1\"><sup>[i]<\/sup><\/a>.<\/sup>. Eiropa \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 sp\u0113l\u0113\nlielu lomu, cen\u0161oties k\u013c\u016bt par pirmo klimata zi\u0146\u0101 neitr\u0101lo kontinentu pasaul\u0113\nar Eiropas Za\u013c\u0101 kursa pas\u0101kumu ce\u013cve\u017ea pal\u012bdz\u012bbu, kas tika apstiprin\u0101ts 2019.\ngada 11. decembr\u012b ar m\u0113r\u0137i padar\u012bt ES ekonomiku ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku.<strong><\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><strong>K\u0101 pan\u0101kt\noglek\u013ca emisijas l\u012bdzsvar\u0101 ar t\u0101 piesaisti?<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Lai pan\u0101ktu klimata neitralit\u0101ti, sabiedr\u012bbai j\u0101p\u0101rorient\u0113jas no industri\u0101li konkur\u0113jo\u0161a tautsaimniec\u012bbas mode\u013ca, kur\u0101 p\u0101rm\u0113r\u012bgi tiek izmantoti fosilie un citi dabas resursi, uz oglek\u013ca neitr\u0101lu un uz l\u012bdzdal\u012bbu v\u0113rstu tautsaimniec\u012bbas modeli, kas veicina dabisku, sl\u0113gtu oglek\u013ca apmai\u0146as ciklu dab\u0101 atjauno\u0161anos, lai ilgtermi\u0146\u0101 atjaunotu oglek\u013ca l\u012bdzsvaru.<br><\/p>\n\n\n\n<p> <strong><a rel=\"noreferrer noopener\" href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/wp-content\/uploads\/2021\/07\/Popular-article_2_OrgBalt_Final_LV_14072021-1.pdf\" target=\"_blank\">LAS\u012aT PILNO PUBLIK\u0100CIJAS VERSIJU: \u0160EIT<\/a><\/strong> <\/p>\n\n\n\n<hr class=\"wp-block-separator\"\/>\n\n\n\n<p><a href=\"#_ednref1\">[i]<\/a> <a href=\"https:\/\/unfccc.int\/process-and-meetings\/the-paris-agreement\/the-paris-agreement\">https:\/\/unfccc.int\/process-and-meetings\/the-paris-agreement\/the-paris-agreement<\/a> <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Publik\u0101cij\u0101 &#8220;Klimata p\u0101rmai\u0146as: k\u0101p\u0113c mums par t\u0101m b\u016btu j\u0101satraucas?&#8221; LIFE OrgBalt eksperti skaidro klimata p\u0101rmai\u0146as saist\u012bb\u0101 ar LIFE OrgBalt projekta aktivit\u0101t\u0113m un sniedz ieskatu par klimata p\u0101rmai\u0146u c\u0113lo\u0146iem un sek\u0101m, [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":3834,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[2],"tags":[],"class_list":["post-3842","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-slider-lv"],"post_mailing_queue_ids":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3842","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=3842"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3842\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":3844,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/3842\/revisions\/3844"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/3834"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=3842"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=3842"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=3842"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}