{"id":4080,"date":"2022-04-11T18:07:58","date_gmt":"2022-04-11T15:07:58","guid":{"rendered":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=4080"},"modified":"2022-04-11T18:13:24","modified_gmt":"2022-04-11T15:13:24","slug":"life-orgbalt-projekta-ietvaros-turpinas-petijumi-par-klimata-parmainu-ietekmes-mazinasanas-pasakumiem-augligas-organiskas-augsnes","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=4080&lang=lv","title":{"rendered":"LIFE OrgBalt projekta ietvaros turpin\u0101s p\u0113t\u012bjumi par klimata p\u0101rmai\u0146u ietekmes mazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumiem augl\u012bg\u0101s organisk\u0101s augsn\u0113s"},"content":{"rendered":"\n<p><strong><em>Ir pag\u0101jis jau vair\u0101k nek\u0101 gads kop\u0161 LIFE OrgBalt projekta akt\u012bvas \u012bsteno\u0161anas uzs\u0101k\u0161anas un galvenie 2021.\u00a0gada pl\u0101notie rezultat\u012bvie r\u0101d\u012bt\u0101ji ir sasniegti. Latvij\u0101 un Somij\u0101 ir izveidotas pl\u0101not\u0101s 17 demonstr\u0101cijas vietas, k\u0101 ar\u012b papildu m\u0113r\u012bjumu veik\u0161anas vietas Baltijas valst\u012bs \u2013 kop\u0101 53 m\u0113r\u012bjumu veik\u0161anas vietas. Vis\u0101s m\u0113r\u012bjumu veik\u0161anas viet\u0101s notiek regul\u0101ri siltumn\u012bcefekta g\u0101zu (SEG) pl\u016bsmu m\u0113r\u012bjumi un vides datu iev\u0101k\u0161ana. \u0160is uzdevums ir sare\u017e\u0123\u012bts un laikietilp\u012bgs, to veic\u00a0 izmantojot vismodern\u0101k\u0101s tehnolo\u0123ijas. Ir apkopoti m\u0113r\u012bjumu dati par vienu gadu un \u0161obr\u012bd projekt\u0101 var uzs\u0101kt datu pilnv\u0113rt\u012bgu anal\u012bzi.<\/em><\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Projekta fokus\u0101 ir SEG samazin\u0101\u0161anas un oglek\u013ca piesaistes palielin\u0101\u0161anas potenci\u0101la izp\u0113te un augl\u012bgu organisko aug\u0161\u0146u apsaimnieko\u0161anas pieeju demonstr\u0113\u0161ana. B\u016btiska projekta rezult\u0101tu da\u013ca ir t\u0101du klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumu izstr\u0101de un \u012bsteno\u0161ana, kas veicina zin\u0101tniskos p\u0113t\u012bjumos balst\u012btu pieeju zemes apsaimnieko\u0161anas un klimata politikas pl\u0101no\u0161anas dokumentu izstr\u0101d\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p>Viens no LIFE OrgBalt projekta galvenajiem m\u0113r\u0137iem ir nodro\u0161in\u0101t r\u012bkus un rekomend\u0101cijas klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas (KPM) politikas izstr\u0101dei, ievie\u0161anai un efektivit\u0101tes p\u0101rbaudei, kas ietver ar\u012b digit\u0101lo r\u012bku izstr\u0101di. 2021. gads bijis produkt\u012bvs &#8211; izstr\u0101d\u0101ta vair\u0101ku projekt\u0101 pl\u0101noto digit\u0101lo r\u012bku koncepcija un strukt\u016bra un veikta ietvara programm\u0113\u0161ana. Projekta komanda ir nodro\u0161in\u0101jusi digit\u0101lo r\u012bku izstr\u0101dei nepiecie\u0161amos datus,\u00a0 k\u0101 ar\u012b sadarb\u012bb\u0101 ar potenci\u0101lajiem lietot\u0101jiem test\u0113tas s\u0101kotn\u0113j\u0101s r\u012bku izstr\u0101des versijas un uzs\u0101kts darbs pie izstr\u0101d\u0101to digit\u0101lo r\u012bku lietot\u0101ju apm\u0101c\u012bb\u0101m. Atsevi\u0161\u0137i digit\u0101lie r\u012bki jau ir pieejami lieto\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n<p>2021. gada vasar\u0101 izveidotas grunts\u016bdens dzi\u013cuma kartes visai Baltijas valstu teritorijai. \u0160is digit\u0101lais r\u012bks&nbsp; \u013cauj model\u0113t \u016bdens uzkr\u0101\u0161an\u0101s vietas, uzr\u0101dot \u016bdens l\u012bme\u0146a dzi\u013cumu metros. Savuk\u0101rt 2021. gada nogal\u0113&nbsp; izveidots v\u0113l viens digit\u0101lais r\u012bks \u2013 Baltijas valstu teritorijas mitro apgabalu kartes, kas dr\u012bzum\u0101 b\u016bs pieejamas pla\u0161\u0101kai sabiedr\u012bbai. Mitro apgabalu kartes ir \u0123ener\u0113tas 5 m horizont\u0101l\u0101 iz\u0161\u0137irtsp\u0113j\u0101 un par\u0101da \u016bdens objektu virsmu, plat\u012bbas un iesp\u0113jam\u0101s virszemes \u016bde\u0146u uzkr\u0101\u0161an\u0101s zonas. Abu min\u0113to&nbsp; kar\u0161u komplekts ir praktisks instruments ilgtsp\u0113j\u012bgas augsnes apsaimnieko\u0161anas pas\u0101kumu pl\u0101no\u0161anai gan me\u017esaimniec\u012bbas, gan lauksaimniec\u012bbas sektor\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Publisk\u0101 un priv\u0101t\u0101 sektora sadarb\u012bbas modelis (PPS modelis) ir viens no 2021. gad\u0101 izstr\u0101d\u0101tajiem digit\u0101lajiem r\u012bkiem. PPS modelis\u00a0 izveidots, lai v\u0113rt\u0113tu KPM pas\u0101kumu ieguvumus un izmaksas, finans\u0113\u0161anas iesp\u0113jas, institucion\u0101lo k\u0101rt\u012bbu un priek\u0161nosac\u012bjumus KPM pas\u0101kumu \u012bsteno\u0161anas veicin\u0101\u0161anai. \u0160is ir atbalsta instruments, lai nov\u0113rt\u0113tu ekonomisko ieguvumu KPM pas\u0101kumu zemes apsaimnieko\u0161an\u0101 vair\u0101kos l\u012bme\u0146os gan valsts, gan individu\u0101lo saimniec\u012bbu l\u012bmen\u012b. \u0160\u012b br\u012b\u017ea izstr\u0101des posm\u0101 model\u012b ir iek\u013cauti tr\u012bs KPM pas\u0101kumu scen\u0101riji un turpin\u0101s darbs pie p\u0101r\u0113jo scen\u0101riju izstr\u0101des, ietverot datus\u00a0 vair\u0101kos l\u012bme\u0146os prec\u012bz\u0101kai n\u0101kotnes progno\u017eu apl\u0113sei.<\/p>\n\n\n\n<p>2021. gad\u0101 str\u0101d\u0101ts ar\u012b pie simul\u0101cijas mode\u013ca (SM) izveides re\u0123ion\u0101l\u0101 l\u012bme\u0146a SEG emisiju un soci\u0101li ekonomisko rezult\u0101tu prognoz\u0113\u0161anai. SM ir politikas pl\u0101no\u0161anas atbalsta instruments izmanto\u0161anai viet\u0113j\u0101 vai re\u0123ion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, lai prognoz\u0113tu SEG emisijas un izv\u0113l\u0113to p\u0101rvald\u012bbas pieeju un priek\u0161nosac\u012bjumu soci\u0101li ekonomisk\u0101s sekas. SM apkopo KMP pas\u0101kumu datus, SEG emisiju faktorus un soci\u0101li ekonomiskos apr\u0113\u0137inus. Turpin\u0101s darbs pie nepiecie\u0161amo \u0123eotelpisk\u0101s inform\u0101cijas sl\u0101\u0146u izstr\u0101des un atjaunin\u0101\u0161anas ar augsnes, \u016bdens un zemes izmanto\u0161anas indikatoru datiem vis\u0101s projekta m\u0113r\u0137a valst\u012bs.<\/p>\n\n\n\n<p>Viens no cita digit\u0101lajiem r\u012bkiem, kas tiek izstr\u0101d\u0101ts cita finans\u0113juma aietvaros, bet tiek veiksm\u012bgi test\u0113ts izmanto\u0161anai Baltijas valst\u012bs un projekt\u0101, ir Somijas Dabas resursu instit\u016bta (LUKE) rad\u012btais organisko aug\u0161\u0146u simul\u0101cijas r\u012bks SUSI. Simul\u0101cijas r\u012bks izmanto hidrolo\u0123isko modeli, kas prasa laikapst\u0101k\u013cu un me\u017eaud\u017eu datu ievadi, lai nov\u0113rt\u0113tu \u016bdens l\u012bmeni un izveidotu SEG emisiju prognozes organiskaj\u0101s augsn\u0113s. Mode\u013ca pievienot\u0101 v\u0113rt\u012bba ir \u0161o apr\u0113\u0137inu veik\u0161ana viet\u0101m, kur\u0101m nav pieejami faktiskie siltumn\u012bcefekta g\u0101zu m\u0113r\u012bjumi. Model\u0113\u0161anai ir nepiecie\u0161ami tikai laikapst\u0101k\u013cu un me\u017eaud\u017eu dati, kas ir sal\u012bdzino\u0161i viegli pieejami.<\/p>\n\n\n\n<p>Ir veikta jaun\u0101ko ES politikas strat\u0113\u0123isko dokumentu anal\u012bze, lai apkopotu galvenos politikas uzst\u0101d\u012bjumus un m\u0113r\u0137us saist\u012bb\u0101 ar organiskaj\u0101m augsn\u0113m, lai nodro\u0161in\u0101tu, ka \u0161\u012b projekta sagaid\u0101mie rezult\u0101ti atbilst ES n\u0101kotnes politikas iniciat\u012bv\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p>2021. gad\u0101 projekts tika pla\u0161i p\u0101rst\u0101v\u0113ts da\u017e\u0101dos pas\u0101kumos. Viens no projekta komandas liel\u0101kajiem gandar\u012bjumiem bija ANO Klimata p\u0101rmai\u0146u konferences COP26 ietvaros organiz\u0113tais pas\u0101kums Mitr\u0101ju paviljon\u0101. LIFE OrgBalt p\u0101rst\u0101vji piedal\u012bj\u0101s ar\u012b tehnolo\u0123iju un inov\u0101ciju festiv\u0101l\u0101 Latvij\u0101, CAR-ES me\u017eu t\u012bkla semin\u0101r\u0101 Island\u0113, Starptautiskaj\u0101 mirt\u0101ju kongres\u0101 Tallin\u0101, Eiropas Augsnes partner\u012bbas partneru asamblej\u0101 un citos pas\u0101kumos Eirop\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>LIFE OrgBalt partneri akt\u012bvi darbojas inform\u0113jot gan pla\u0161\u0101ku sabiedr\u012bbu, gan nozares ekspertus par projekta noz\u012bm\u012bgumu. Piem\u0113ram, 2021. gad\u0101 projekta komanda sagatavoja rakstus, kuros skaidroti klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas un piel\u0101go\u0161an\u0101s pas\u0101kumi, zemes izmanto\u0161anas un klimata p\u0101rmai\u0146u savstarp\u0113j\u0101s sakar\u012bbas un citi jaut\u0101jumi. Nozares eksperti tika uzrun\u0101ti ar detaliz\u0113t\u0101kiem rakstiem par &nbsp;organisko aug\u0161\u0146u simul\u0101cijas r\u012bku SUSI un grunts\u016bdens dzi\u013cuma kart\u0113m. Turkl\u0101t ir izveidots ar\u012b video par projekta m\u0113r\u0137iem un partneriem.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vair\u0101k inform\u0101cijas: <\/strong><\/p>\n\n\n\n<p><em>Projekts &#8220;Klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju demonstr\u0113\u0161ana augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s Baltijas valst\u012bs un Somij\u0101&#8221; (LIFE OrgBalt, LIFE18 CCM\/LV\/001158) tiek \u012bstenots ar Eiropas Savien\u012bbas LIFE programmas un Latvijas Republikas Valsts re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras finansi\u0101lu atbalstu. <\/em><a href=\"http:\/\/www.orgbalt.eu\/\"><em>www.orgbalt.eu<\/em><\/a><\/p>\n\n\n\n<p><em>Inform\u0101cija atspogu\u013co tikai LIFE OrgBalt projekta sa\u0146\u0113m\u0113ju viedokli, un Eiropas Klimata, infrastrukt\u016bras un vides izpilda\u0123ent\u016bra (CINEA) nav atbild\u012bga par jebk\u0101du \u0161eit ietvert\u0101s inform\u0101cijas iesp\u0113jamo izmanto\u0161anu.<\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Ir pag\u0101jis jau vair\u0101k nek\u0101 gads kop\u0161 LIFE OrgBalt projekta akt\u012bvas \u012bsteno\u0161anas uzs\u0101k\u0161anas un galvenie 2021.\u00a0gada pl\u0101notie rezultat\u012bvie r\u0101d\u012bt\u0101ji ir sasniegti. Latvij\u0101 un Somij\u0101 ir izveidotas pl\u0101not\u0101s 17 demonstr\u0101cijas vietas, [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":2280,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[2],"tags":[],"class_list":["post-4080","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-slider-lv"],"post_mailing_queue_ids":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4080","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=4080"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4080\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4083,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4080\/revisions\/4083"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/2280"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=4080"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=4080"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=4080"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}