{"id":5579,"date":"2024-10-16T14:12:42","date_gmt":"2024-10-16T11:12:42","guid":{"rendered":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=5579"},"modified":"2024-10-16T14:33:53","modified_gmt":"2024-10-16T11:33:53","slug":"nosledzies-life-orgbalt-petijumu-projekts-klimata-parmainu-samazinasanas-iespeju-demonstresana-augligas-organiskajas-augsnes-baltijas-valstis-un-somija","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?p=5579&lang=lv","title":{"rendered":"Nosl\u0113dzies LIFE OrgBalt p\u0113t\u012bjumu projekts: Klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju demonstr\u0113\u0161ana augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s Baltijas valst\u012bs un Somij\u0101"},"content":{"rendered":"\n<p><strong>Piecus gadus Baltijas valst\u012bs, Somij\u0101 un V\u0101cij\u0101 norisin\u0101j\u0101s LIFE OrgBalt p\u0113t\u012bjumu projekts, kur\u0101 tika veikti emisiju m\u0113r\u012bjumi un demonstr\u0113tas klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113jas augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s <em>(eso\u0161ie un biju\u0161ie k\u016bdr\u0101ji).<\/em><\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Organisk\u0101s augsnes ir viens no liel\u0101kajiem SEG emisiju rad\u012bt\u0101jiem lauksaimniec\u012bbas un me\u017esaimniec\u012bbas nozar\u0113s bore\u0101l\u0101 un m\u0113ren\u0101 klimata v\u0113sajos un mitrajos Eiropas re\u0123ionos. Organisk\u0101s augsnes aiz\u0146em aptuveni 33,6 miljonus hekt\u0101ru Eiropas Savien\u012bb\u0101 (ES), kas veido apm\u0113ram 7% no ES kop\u0113j\u0101s sauszemes plat\u012bbas un to apsaimnieko\u0161ana ir saist\u012bta ar ~25% lauksaimniec\u012bbas un me\u017esaimniec\u012bbas SEG emisij\u0101m. \u0160ajos re\u0123ionos organisk\u0101s augsnes parasti ir nosusin\u0101ti k\u016bdr\u0101ji, kas j\u0101apsaimnieko cit\u0101d\u0101k k\u0101 miner\u0101laugsnes, lai saglab\u0101tu to oglek\u013ca uzkr\u0101\u0161anas un uzglab\u0101\u0161anas sp\u0113ju. LIFE OrgBalt m\u0113r\u0137is bija demonstr\u0113t, k\u0101 \u0161\u012bs teritorijas var apsaimniekot ekonomiski, soci\u0101li un klimatam draudz\u012bg\u0101 veid\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Projekta galvenie sasniegumi:<\/p>\n\n\n\n<ol class=\"wp-block-list\">\n<li><a href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=2912&amp;lang=lv\">SEG emisiju faktoru izstr\u0101de<\/a>: izstr\u0101d\u0101ti pirmie re\u0123ion\u0101lie Baltijas\/Somijas SEG emisiju faktori apsaimniekot\u0101m bar\u012bbas viel\u0101m bag\u0101t\u0101m organisk\u0101m augsn\u0113m. \u0160ie emisiju faktori nodoti zin\u0101tniskajai v\u0113rt\u0113\u0161anai un t\u0101l\u0101kai verifik\u0101cijai, lai tos var\u0113tu pielietot nacion\u0101laj\u0101s SEG inventariz\u0101cij\u0101s hemibore\u0101laj\u0101 re\u0123ion\u0101 Somij\u0101 un Baltijas valst\u012bs.<\/li>\n\n\n\n<li><a href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=2926&amp;lang=lv\">Klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas (KPM) pas\u0101kumu ievie\u0161ana<\/a>: 17 demonstr\u0101cijas viet\u0101s Latvij\u0101 un Somij\u0101 tika ieviesti ilgtsp\u0113j\u012bgi un ekonomiski pamatoti KPM pas\u0101kumi. Me\u017esaimniec\u012bbas KPM pas\u0101kumus var iedal\u012bt div\u0101s grup\u0101s: pas\u0101kumi, kas saist\u012bti ar apme\u017eo\u0161anu un me\u017ea p\u0101rveido\u0161anu un pas\u0101kumi ar m\u0113r\u0137i palielin\u0101t oglek\u013ca piesaisti me\u017e\u0101. Lauksaimniec\u012bbas KPM pas\u0101kumi iek\u013cauj audz\u0113to kult\u016braugu veida mai\u0146u, zemes lieto\u0161anas veida mai\u0146u un pas\u0101kums, kas saist\u0101s ar hidrolo\u0123isk\u0101 re\u017e\u012bma kontroli. &nbsp;<\/li>\n\n\n\n<li>Inovat\u012bvu r\u012bku izstr\u0101de: Projekt\u0101 izstr\u0101d\u0101ti da\u017e\u0101di r\u012bki, tostarp <a href=\"https:\/\/bioekonomika.lbtu.lv\/orgbalt\/\">simul\u0101cijas modelis<\/a>, kas pal\u012bdz politikas pl\u0101no\u0161an\u0101 un l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anai, <a href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=2929&amp;lang=lv\">k\u0101 ar\u012b funkcion\u0101ls zemes apsaimnieko\u0161anas modelis<\/a>, kas pal\u012bdz\u0113s zemes \u012bpa\u0161niekiem izv\u0113rt\u0113t da\u017e\u0101du KPM pas\u0101kumu ieguvumus un izmaksas.<\/li>\n<\/ol>\n\n\n\n<p>Projekta ietvaros tika ne tikai veikti p\u0113t\u012bjumi un demonstr\u0101cijas, bet ar\u012b nodro\u0161in\u0101ta akt\u012bva <a href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=3697&amp;lang=lv\">zin\u0101\u0161anu apmai\u0146a un sabiedr\u012bbas izgl\u012bto\u0161ana.<\/a> Projekta laik\u0101 tika organiz\u0113ti semin\u0101ri un apm\u0101c\u012bbas, gan lauksaimniekiem un me\u017esaimniekiem, gan politikas veidot\u0101jiem. \u0160ie pas\u0101kumi veicin\u0101ja sadarb\u012bbu starp da\u017e\u0101d\u0101m ieinteres\u0113taj\u0101m pus\u0113m, tostarp zemes \u012bpa\u0161niekiem, lauksaimniekiem, me\u017esaimniekiem, politikas veidot\u0101jiem un zin\u0101tniekiem, sekm\u0113jot lab\u0101ku izpratni par zemes apsaimnieko\u0161anas, klimata p\u0101rmai\u0146u un ekonomisk\u0101s att\u012bst\u012bbas mijiedarb\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p>Kopum\u0101 LIFE OrgBalt projekts ir devis b\u016btisku ieguld\u012bjumu zin\u0101\u0161an\u0101s par augl\u012bgu organisko aug\u0161\u0146u apsaimnieko\u0161anu un klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas praks\u0113m. Projekta rezult\u0101ti pal\u012bdz\u0113s politikas veidot\u0101jiem, zemes \u012bpa\u0161niekiem un cit\u0101m ieinteres\u0113taj\u0101m pus\u0113m pie\u0146emt inform\u0113tus l\u0113mumus par ilgtsp\u0113j\u012bgu zemes apsaimnieko\u0161anu, tom\u0113r ir b\u016btiski turpin\u0101t siltumn\u012bcefekta g\u0101zu emisiju m\u0113r\u012bjumus, k\u0101 ar\u012b papla\u0161in\u0101t un pilnveidot nov\u0113rt\u0113to KPM pas\u0101kumu apjomu ar\u012b p\u0113c projekta nosl\u0113g\u0161an\u0101s, \u012bpa\u0161i attiec\u012bb\u0101 uz mitr\u0101ju atjauno\u0161anu ar grunts\u016bdens l\u012bme\u0146a paaugstin\u0101\u0161anu. Darbs turpin\u0101ms ar\u012b pie projekt\u0101 izstr\u0101d\u0101to r\u012bku (simul\u0101cijas r\u012bka un funkcion\u0101l\u0101 zemes apsaimnieko\u0161anas mode\u013ca) t\u0101l\u0101kas uzlabo\u0161anas, lai piln\u012bb\u0101 ietvertu papla\u0161in\u0101to KPM pas\u0101kumu spektru.<\/p>\n\n\n\n<p>Pla\u0161\u0101ka inform\u0101cija par projekta aktivit\u0101t\u0113m un rezult\u0101tiem pieejama LIFE OrgBalt projekta m\u0101jas lap\u0101: <a href=\"https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=1719&amp;lang=lv\">https:\/\/www.orgbalt.eu\/?page_id=1719&amp;lang=lv<\/a><\/p>\n\n\n\n<p><em>Projekts \u201cKlimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113ju demonstr\u0113\u0161ana augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s Baltijas valst\u012bs un Somij\u0101\u201d (LIFE OrgBalt, LIFE18 CCM\/LV\/001158) tiek \u012bstenots ar Eiropas Savien\u012bbas LIFE programmas un Latvijas Republikas Valsts re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras finansi\u0101lu atbalstu.&nbsp;<\/em><a href=\"http:\/\/www.orgbalt.eu\/\"><em>www.orgbalt.eu<\/em><\/a><\/p>\n\n\n\n<p><em>LIFE OrgBalt<\/em><em> projekta ietvaros<\/em><em> ir iz<\/em><em>str\u0101d\u0101ti <\/em><em>pirm<\/em><em>ie <\/em><em>re\u0123ion\u0101l<\/em><em>ie<\/em><em> Baltijas<\/em><em>\/<\/em><em>Somijas SEG emisiju <\/em><em>faktori <\/em><em>apsaimniekot\u0101m bar\u012bbas viel\u0101m bag\u0101t\u0101m organisk\u0101m augsn\u0113m <\/em><em>(eso\u0161ajiem un biju\u0161ajiem k\u016bdr\u0101jiem)<\/em><em>. <\/em><em>\u0160ie emisiju faktori nodoti zin\u0101tniskajai v\u0113rt\u0113\u0161anai un t\u0101l\u0101kai verifik\u0101cijai, lai tos var\u0113tu pielietot nacion\u0101l<\/em><em>aj\u0101s<\/em><em> SEG inventariz\u0101cij\u0101<\/em><em>s <\/em><em>hemibore\u0101laj\u0101 re\u0123ion\u0101 Somij\u0101 un Baltijas valst\u012bs. Projekt\u0101 tika analiz\u0113ti izv\u0113l\u0113tie klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumi nosusin\u0101t\u0101m organiskaj\u0101m augsn\u0113m lauksaimniec\u012bb\u0101 un me\u017esaimniec\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b izstr\u0101d\u0101ti mode\u013ci un r\u012bki, tom\u0113r konstat\u0113ti ar\u012b eso\u0161i zin\u0101\u0161anu tr\u016bkumi. <\/em><em>Lai nov\u0113rstu \u0161os tr\u016bkumus un ierobe\u017eojumus, nepiecie\u0161ams turpin\u0101t SEG m\u0113r\u012bjumus un mode\u013cu pilnveidi, <\/em><em>k\u0101 ar\u012b papla\u0161in\u0101t nov\u0113rt\u0113to klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumu kl\u0101stu<\/em><em> p\u0113c LIFE projekta period\u0101, iek\u013caujot vienus no ieteicam\u0101kajiem SEG mazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumiem Eiropas Savien\u012bb\u0101 &#8211; hidrolo\u0123isk\u0101 re\u017e\u012bma paaugstin\u0101\u0161anu un <\/em><em>renaturaliz\u0101ciju<\/em><em>. <\/em><em>Izstr\u0101d\u0101taj<\/em><em>os mode\u013cos (S<\/em><em>imul\u0101cijas un PPC mode<\/em><em>lis) <\/em><em>ir iek\u013cauti ierobe\u017eoti makroekonomiskie apsv\u0113rumi un <\/em><em>vides ietekmes nov\u0113rt\u0113jums<\/em><em>. L\u012bdz ar to, tos iesp\u0113jams ar v\u0113r\u012bbu izmantot klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas strat\u0113\u0123ijas izstr\u0101d\u0113, lai identific\u0113tu nepiln\u012bbas politik\u0101s par p\u0101reju uz klimata neitralit\u0101ti un to finans\u0113\u0161anas sist\u0113m\u0101s, un optimiz\u0113t k\u0101 l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anas r\u012bkus, kad b\u016bs pieejami papildu dati<\/em><em>.<\/em><\/p>\n\n\n\n<p><em>Inform\u0101cija atspogu\u013co tikai LIFE OrgBalt projekta \u012bstenot\u0101ju viedokli, un Eiropas Klimata, infrastrukt\u016bras un vides izpilda\u0123ent\u016bra (CINEA) nav atbild\u012bga par jebk\u0101du \u0161eit ietvert\u0101s inform\u0101cijas iesp\u0113jamo izmanto\u0161anu.<\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Piecus gadus Baltijas valst\u012bs, Somij\u0101 un V\u0101cij\u0101 norisin\u0101j\u0101s LIFE OrgBalt p\u0113t\u012bjumu projekts, kur\u0101 tika veikti emisiju m\u0113r\u012bjumi un demonstr\u0113tas klimata p\u0101rmai\u0146u samazin\u0101\u0161anas iesp\u0113jas augl\u012bg\u0101s organiskaj\u0101s augsn\u0113s (eso\u0161ie un biju\u0161ie k\u016bdr\u0101ji). [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":4978,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[2],"tags":[],"class_list":["post-5579","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-slider-lv"],"post_mailing_queue_ids":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5579","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=5579"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5579\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5586,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5579\/revisions\/5586"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/4978"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=5579"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=5579"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.orgbalt.eu\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=5579"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}