Pašreizējās cilvēka darbības izraisītās klimata krīzes risināšanā būtiski ir izmantot vairākas pieejas – gan, lai pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei, gan klimata pārmaiņu cēloņu mazināšanai. Šajā rakstā skaidrotas divas stratēģijas, kuras tiek īstenotas visā pasaulē – klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. LIFE OrgBalt projektā eksperti un praktiķi pēta dažādas klimata pārmaiņu mazināšanas prakses lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs projekta reģionos.
LASIET VISU RAKSTU ŠEIT (angļu valodā)
| Klimata pārmaiņu mazināšana – ietver siltumu saturošu siltumnīcefekta gāzu plūsmu samazināšanu atmosfērā, samazinot šo gāzu avotus vai vairojot to “krātuves”, kas piesaista un uzglabā šīs gāzes.[i] |
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām – ietver pielāgošanos dzīvei mainīgā klimatā, respektīvi, faktiskajam vai paredzamajam nākotnes klimatam un no tā izrietošajām vides izmaiņām.[ii] |
Lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo sasilšanu ievērojami zem 2 grādiem, vēlams pat līdz 1,5 grādiem pēc Celsija skalas, salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni no 2020. līdz 2030. gadam visā pasaulē ik gadu jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 7,6%[iii].
Pat ja emisiju samazināšanas centieni izrādīsies sekmīgi, atmosfēras sasilšanas ietekme uz mūsu sabiedrības iztikai neieciešamajiem resursiem ir un būs jūtama kā tagad, tā arī turpmāk. Tieši tāpēc nozīmīga loma ir stratēģijām, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Kā skaidroja Somijas Dabas resursu institūta LUKE profesore Raija Laiho, “pielāgošanās nozīmē visas iespējamās darbības, ko mēs varam veikt, lai būtu gatavi stāties pretī notiekošo pārmaiņu sekām. Nepieciešamo pielāgošanās pasākumu apmērs ir atkarīgs no tā, cik daudz un cik ātri mēs spējam panākt šo pārmaiņu samazināšanu”.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un citas zemes izmantošanas (AFOLU) sektorā ir būtiski nepieciešami klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) datiem AFOLU sektora emisijas laikposmā no 2007. līdz 2016. gadam veidoja 23% no kopējām antropogēnām SEG emisijām. Rīcības AFOLU nozarēs var sniegt reālu ieguldījumu, lai veicinātu globālos un vietējos klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās centienus.
Emisiju aprēķināšana ir sarežģīts uzdevums, kurā LIFE OrgBalt projekta mērķis ir uzlabot valstu SEG inventarizāciju aprēķinus. SEG inventarizācijai ir izšķiroša nozīme uz datiem balstītu novērtējumu veikšanā un progresa uzraudzībā SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai. Jāsaprot, ka valstu inventarizācija ir balstīta uz SEG emisiju koeficientu aplēsēm katrai rīcībai visās nozarēs. Tādējādi, jo vairāk un kvalitatīvāki dati būs pieejami, jo precīzāki būs faktori un aprēķini.
Kādi ir praktiskie klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi zemes izmantošanā?
LIFE OrgBalt projekta ietvaros tika veikta projekta ieinteresēto pušu aptauja par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām, kuras pašlaik tiek izmantotas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Lai spētu izvēlēties visefektīvākos pasākumus, to ieviesējiem praksē ir nepieciešama pārbaudīta informācija. Pēc Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras vides politikas vadītāja Riina Maruštšak teiktā „ir lauksaimnieki, kuri nesaista savas piekoptās rīcības ar rīcību klimata jomā, jo līdz šim attiecībā uz vides aizsardzību lauksaimniecībā uzmanības centrā galvenokārt ir bijuši vides aizsardzības temati.” Dažas no lauksaimniecībā praktizētajām rīcībām ietver precīzo jeb moderno lauksaimniecību, ziemas kultūraugu audzēšanu un minimālu augsnes apstrādi” norāda Riina Maruštšak. Turklāt Somijas Dabas aizsardzības asociācijas aizsardzības eksperte Liisa Toopakka uzsver, ka būtiski ir apturēt jaunu kūdrāju teritoriju nosusināšanu gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā. Somijas mežsaimniecības nozares pārstāvji ir minējuši tādas mežsaimniecības prakses kā, piemēram, nepārtraukta meža klāja mežsaimniecība , meža rotācijas perioda palielināšana un meža mēslošana ar pelniem.
Lietuvas Republikas Vides ministrijas Meža politikas grupas vadītājs Nerijus Kupstaitis norāda, ka pašlaik Lietuvā tiek izmantotas tradicionālās mežsaimniecības metodes, audzējot zināmas saimnieciski pamatotas koku sugas ierastos mežu tipos auglīgās organiskās augsnēs.
LIFE OrgBalt projekts demonstrē inovatīvās praktiskās pieejas, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Tādā veidā LIFE OrgBalt mudina praktisko pasākumu īstenotājus izvēlēties tādas pieejas, kas ilgtermiņā vērstas uz klimatneitrālu zemes apsaimniekošanu.
LASIET VISU RAKSTU ŠEIT (angļu valodā)
[i] https://climate.nasa.gov/solutions/adaptation-mitigation/
[ii] https://climate.nasa.gov/solutions/adaptation-mitigation/
[iii] https://www.un.org/en/climatechange/science/key-findings